Meklēt Liepājas kartē

Tīkla kamera

Rožu laukums

Pludmale

TV/Video

  • 18.12.2017.Liepājā pacelts Latvijas dižkarogs vairāk

Pašvaldība - Nekustamie īpašumi - Pašvaldības dzīvokļu izīrēšanas kārtība

Pašvaldības dzīvokļu izīrēšanas kārtība



Dzīvokļu izīrēšana

Dzīvojamās telpas pašvaldības dzīvojamā fondā tiek izīrētas Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā deklarētām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem:


Saskaņā ar normatīvajiem aktiem,  dzīvojamā platība pašvaldības dzīvojamā fondā tiek izīrēta šādām Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā deklarētām personām:

Pirmām kārtām:

  • Maznodrošinātas personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi un politiski represētas personas (vai to apgādībā ir šīs personas);
  • Maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, tās vismaz piecus gadus ir īrējušas fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš netiek pagarināts likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;
  • Maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, tiek izliktas no tām vai to ģimenes locekļiem piederoša nekustamā īpašuma par hipotekārā kredīta, kas ņemts tā iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru atsavināšanas brīdī.
  • Pilngadību sasnieguši bērni bāreņi, pēc pilngadības sasniegšanas vai mācību beigšanas izglītības iestādē, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam; 
  • Repatrianti, kuru dzīvesvieta (vai vecāku dzīvesvieta) pirms izceļošanas bijusi Liepājā (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc repatrianta statusa saņemšanas); 
  • Maznodrošinātas politiski represētās personas; 
  • Maznodrošinātas personas pēc soda izciešanas, kurām likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanās no apcietinājuma);

Vispārējā kārtībā:

  • denacionalizēto namu īrnieki, kas lieto dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir saņēmuši īpašnieka uzteikumu;
  • personas, kuru pašvaldības izīrēto dzīvojamo telpu pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par avārijas stāvoklī esošu (vai ir būvekspertīzes slēdziens) un pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu;
  • maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ja turklāt tās ir:  
      • ģimenes ar trīs un vairāk nepilngadīgiem bērniem; 
      • ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu; 
      • ģimenes, kur visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi.
  • Ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir deklarējušas savu pamata dzīves vietu maznodrošinātas personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un tajās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa un tām nav parādu par telpas īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem;
  • Ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Liepājas pilsētā un saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otro daļu paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs, un ir atgriezušās Liepājas pilsētā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo platību un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem; 
  • Maznodrošinātas personas, kuras dzīvo sociālajā mājā, ja šīs personas regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un tām nav parādu par pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īri.


Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

  • reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā esošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), kā arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamo māju pirmajos stāvos.

Palīdzībai speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu

  • reģistrē valsts un pašvaldības dibinātu iestāžu vai kapitālsabiedrību, kas darbojas veselības, kultūras, sporta, izglītības, sociālās, aizsardzības un iekšlietu jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, nodarbinātus kvalificētus speciālistus.

    Īres līgums ar speciālistu tiks slēgts uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par 3 (trim) gadiem (ar tiesībām lemt par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ja speciālists turpina darba tiesiskās attiecības un atbilst noteikumiem).

Sociālajās mājās dzīvokļa īrei reģistrē maznodrošinātas personas:

  • kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas (vai to apgādībā ir šīs personas);
  • persona īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli; 
  • atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar invaliditāti, kura lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu un to pēc palīdzības saņemšanas piekrīt bez atlīdzības atsavināt pašvaldībai;
  • persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu; 
  • persona, kuras apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, vismaz piecus gadus ir īrējusi fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos; 
  • personas, kuras īrē dzīvojamo telpu istabas plānojuma sociālā dzīvojamā mājā un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus
  • persona, kura īrēto dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā vēlas apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu sociālajā mājā vai veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu mājas pirmajos stāvos.

Pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā minētajām personām nesniedz, ja personas īpašumā ir dzīvojamā telpa;  atliek uz 5 gadiem, ja persona ir pasliktinājusi savus dzīves apstākļus – nepamatoti atsakoties no izīrētās dzīvojamās telpas, apmainot dzīvojamo telpu, atļaujot to privatizēt trešajai personai, pārdodot vai kādā citā veidā atsavinot savu dzīvojamo platību, kā arī iemitinot tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, vai apakšīrniekus.


Personai jāapliecina tiesības saņemt palīdzību, iesniegumam pievienojot dokumentus:

  • jāuzrāda pases, bērnu dzimšanas apliecības,
  • dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopija, uzrādot oriģinālu, 
  • pēdējais rēķins par īri un komunālajiem maksājumiem,
  •  izziņa par īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu neesamību,
  • tiesas nolēmuma, kurš stājies spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu, 
  • bāriņtiesas lēmuma kopija,
  • brīvības atņemšanas vietas izziņa – veidlapa A,
  • Liepājas Sociālā dienesta izziņa par maznodrošinātas (trūcīgas) personas statusu
  • pensionāra vai invalīda, vai politiski represētās personas, vai repatrianta apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, 
  • invalīdiem - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) izziņas kopija, uzrādot oriģinālu, 
  • īpašnieka rakstveida uzteikums par īrētas telpas atbrīvošanu;
  • speciālista darba devēja iesniegums, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu, un izziņa par darba attiecībām ar speciālistu.


Dzīvojamo telpu piedāvā īrēt, ievērojot šādus kritērijus:

  • vienistabas dzīvokli - ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;
  • divistabu dzīvokli - ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;
  • trīsistabu vai lielāku dzīvokli - ģimenei, kurā ir vairāk nekā 5 cilvēki.


Īres līgumu slēdz uz laiku līdz 10 gadiem
, paredzot īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus un īrniekam vai ģimenes locekļiem nepieder citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.

Lēmumus par palīdzības sniegšanu dzīvokļu jautājumu risināšanā pieņem Liepājas pilsētas DOMES DZĪVOKĻU KOMISIJA.



Konsultācijas un dokumentu pieņemšana Nekustamā īpašuma pārvaldes Mājokļu nodaļā – Peldu ielā 5, Liepājā (2.stāvs, ieeja no ēkas gala).

Apmeklētāju pieņemšanas laiks:

Pirmdiena:      8.30 -18.00
Otrdiena:         8.30 - 17.00
Trešdiena:      8.30 -17.00
Ceturtdiena:   8.30 -17.00
Piektdiena:     8.30 -16.00
Pusdienas pārtraukums no 12.00-13.00


Tālruņi uzziņām – 63404711, 63404714


Informācija atjaunota 2017. gada 3. novembrī