Par Liepāju - Ziņas - Preses apskats
Preses apskats
05.03.2010
5.marts preses apskats
- Morozovs: apdrošināšanas polises lētākas vairs nebūs
- Šlesers žurnālistiem izrādīs priedes
- Munkevicam atvilks pusi no algas
- Dombrovskis: SVF Latvijai neko neuzspiež
- Darba devēji nesola atbalstīt LPP/LC un TP bloku
- Notiesā par latviešu noķengāšanu
- Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors: zviedri šādā situācijā taisītu dumpi
- Rīgas atbildīgajiem dienestiem izdevies mazināt ūdens izplūdi no plīsušā ūdensvada; avāriju novērsīs
- Meitenīte iegūs ģimeni
- Jaunas Zilā karoga pretendentes
Laikraksts „Diena"
Morozovs: apdrošināšanas polises lētākas vairs nebūs
Apdrošināšanā cenas pērn ir sasniegušas savu zemāko punktu, un šogad cenas vairs nemainīsies, piektdien žurnālā Lietišķā Diena publicētajā intervijā prognozē kompānijas IF Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs. Pēc viņa teiktā, to ietekmēs galvenokārt divi faktori. Pirmkārt, straujš atkusnis un gaidāmie plūdi nozīmēs apdrošinātājiem lielus izdevumus, un brīvas naudas rezerves, kas iepriekš ļāva samazināt cenas, būs izsmeltas. Otrkārt, atjaunojoties ekonomiskai aktivitātei, pieaug arī autoservisu cenas. «Ceļoties ekonomiskai aktivitātei, mainoties situācijai ar noslodzi autoservisos, varētu atgriezties atlīdzību inflācija. Patlaban daudzi autoservisi strādā zem pašizmaksas, un nav pārliecības, ka šādas cenas būs arī nākotnē. Attiecīgi pieaugs atlīdzības, un tas atspoguļosies polišu cenās,» uzsver apdrošinātājs.
Šlesers žurnālistiem izrādīs priedes
Lai pārliecinātu, ka piederošais zemesgabals Jūrmalā, Upes ielā 1a, ir degradēta teritorija, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) žurnālistus pirmdien, 8.martā, plkst. 9:30 uzaicinājis apskatīt īpašumu.
Munkevicam atvilks pusi no algas
Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) tuvākajos mēnešos nāksies iztikt ar pusi algas, jo otru pusi atvilks, līdz būs atmaksāti 4162,16 lati, ko viņš saņēma kompensācijā par amata zaudēšanu. Tā kā kompensācija atzīta par nelikumīgu, KNAB nodevis pārbaudes materiālus biroja imeklēšanas nodaļai, lai lemtu par krimināllietas sākšanu pret četrām Jūrmalas domes amatpersonām. Nelikumīgā kompensācija tika izmaksāta pēc mēra vietnieces Larisas Loskutovas rīkojuma. Iepriekšējā sasaukuma Jūrmalas domes vadība R.Munkevica iesniegumu par kompensācijas izmaksu bija noraidījusi.
Laikraksts „Neatkarīgā"
Dombrovskis: SVF Latvijai neko neuzspiež
Lai gan šonedēļ medijos izskanējis viedoklis, ka Starptautiskais valūtas fonds (SVF) Latvijai varētu direktīvā veidā likt paaugstināt nekustamo īpašumu nodokli un īpašumu kadastrālo vērtību, Latvijas valdības vadītājs šādu scenāriju kategoriski noliedz. Valdis Dombrovskis šorīt intervijā televīzijas kanālam LNT uzsvēra, ka SVF Latvijai neko neuzspiež, vien iesaka veidus kā efektīvāk sasniegt mērķi, proti, samazināt budžeta defecītu no 8,5% šogad līdz 6% no IKP nākamgad. V. Dombrovskis arī piebilda, ka, viņaprāt, paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli praktiski neesot iespējams, jo Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis ir tik zems, ka vairums cilvēku paaugstināto maksājumu nespētu segt. Tāpat Ministru prezidents norādīja, ka valsts budžets šobrīd pildās atbilstoši plānotajam. Šā gada divos mēnešos nodokļa neizpilde ir par 0,6%, un tas ir atbilstoši plānotajam, līdz ar to var teikt, ka budžets "pildās samērā precīzi", uzsvēra premjers.
Darba devēji nesola atbalstīt LPP/LC un TP bloku
LPP/LC šobrīd ir daudz tuvāk apvienības dibināšanai ar darba devējiem nekā ar Tautas partiju, ceturtdien atzina Ainārs Šlesers. "Apvienība būs. Jautājums tikai, kas tajā piedalīsies," uzsvēra LPP/LC līderis. Jebkurā gadījumā runāt tikai par TP un LPP/LC sadarbības iespēju neesot pamata - šis process būšot daudz plašāks, ietverot uzņēmējus. Tiesa, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība tiešu priekšvēlēšanu atbalstu kādai konkrētai partijai vai to apvienībai nesola. LPP/LC gan apspriesta iespēja aicināt savā sarakstā uzņēmējus, neprasot, lai viņi stājas partijā.
Laikraksts „Latvijas Avīze"
Notiesā par latviešu noķengāšanu
''Vajadzēja izteikties mierīgāk un ne tik rupji," taisnojas interneta brašulis. Divi gadi nosacīta cietumsoda ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem - tādu sodu par komentāriem internetā Rīgas apgabaltiesa vakar piesprieda Artūram Rimšam (dz. 1988. g.). Turklāt A. Rimšam tiesa uzlika par pienākumu samaksāt 1000 latu morālo kompensāciju cietušajām (katrai pa 500 latiem) - Latvijas Nacionālās frontes (LNF) aktīvistēm Līgai Muzikantei un Lienei Apinei. Nosacītu sodu apsūdzētajam tiesu debatēs lūdza piespriest arī prokurors Ando Skalbe. Citādās domās bija L. Muzikante un L. Apine, kurām taisnīgāks sods šķistu 5 gadi reālas brīvības atņemšanas (maksimālais paredzamais sods būtu 10 gadi ieslodzījumā). Turklāt par pāridarījumu viņas prasīja no A. Rimšas piedzīt 50 000 latu kompensāciju (25 000 latu katrai), šo summu nosaucot par ''minimālu''. Prokurors uzskatīja, ka cietušajām materiālā kompensācija pienāktos, tomēr prasīto summu novērtēja kā ''stipri par lielu''. Acīmredzot tā domāja arī tiesa. Cietušās sievietes uzsvēra, ka A. Rimša nav atvainojies un izteicis nožēlu. Arī pēdējā vārdā apsūdzētais nesteidzās sievietēm atvainoties. Viņš sacīja, ka, ja būs iespēja, viņš varētu nākotnē publiski atvainoties, un pauda cerību, ka nākotnē ''nekas tāds neatkārtosies''. Pērn portālā ''www.draugiem.lv'' A. Rimša ar pseidonīmu Arturs Ibrahims Nassers (Okupants Arturs!) zem fotogrāfijām, kurās redzamas L. Muzikante un L. Apine 9. maijā pie t. s.
Laikraksts „Dienas Bizness"
Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors: zviedri šādā situācijā taisītu dumpi
Zviedri ir gana izlutināti, lai nepaciestu to, kas patlaban notiek Latvijā. Ja zviedrus un latviešus samainītu vietām, būtu pamatīga sacelšanās, Lietišķajai Dienai saka Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Palzovs. «Latvieši vispār pagājušā gadsimta laikā ir gājuši cauri tik daudz grūtībām, ka zviedriem grūti pat iedomāties,» vērtē rektors. Viņš saka, ka ekonomisko paģiru apārstēšanā esam tikuši tikai līdz «svētdienas pusdienlaikam, vēl aizvien lielas ciešanas un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam». Intervijā viņš velk paralēles starp šībrīža ekonomisko krīzi Latvijā un Zviedrijas nepatikšanām deviņdesmito gadu sākumā. «Tāpat tas notika arī Zviedrijā. Bija, protams, daļa no bagātnieku slāņa, kas līdz ar krīzi zaudēja prāvu naudu, taču visskarbāk cieta vienkāršie cilvēki,» saka A. Palzovs. Vienlaikus viņš uzskata, ka valsts atbalsts konkrēti kredītņēmējiem nav nepieciešams, drīzāk jārada auglīgāka augsne uzņēmējdarbībai. «Padomju Savienība ir atstājusi Latviju, taču daudz cilvēku prātos tā vēl arvien ir palikusi. Kaut kādā mērā tas redzams arī valsts pārvaldē, kur dažbrīd nepieciešamas tik daudzas procedūras, paraksti un zīmogi, kur cilvēkiem patīk papīri un mapes. Ne reizi Zviedrijā man nav nācies iet pie notāra, kamēr šeit tas jādara bieži,» saka A. Palzovs. Igaunijas labākos sasniegumus valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanā viņš attaisno ar valsts izmēriem - jo mazāka, jo vieglāk īstenot reformas.
Ziņu aģentūras
LETA
Rīgas atbildīgajiem dienestiem izdevies mazināt ūdens izplūdi no plīsušā ūdensvada; avāriju novērsīs
Rīgas atbildīgajiem dienestiem izdevies pie Brasas tilta plīsušajam ūdensvadam samazināt ūdens izplūdi, līdz ar to ūdens spiediens Rīgā ir palielināts, aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" preses sekretārs Artūrs Mucenieks. Mucenieks piebilda, ka vēl jāaizver divi mazi aizbīdņi un viens liels, līdz ar to avārija tiks likvidēta vēlu naktī. Jau ziņots, ka pie Brasas tilta centra pusē šo pēcpusdien plīsis vecs maģistrālais ūdensvads, kura diametrs ir 80 centimetri. Avārijas dēļ strauji samazinājies ūdens spiediens pilsētas daļā, kas atrodas Daugavas labajā krastā, un daudzas ēkas palikušas bez ūdens. Izskalojumu un izplūstošā ūdens dēļ jau kopš plkst.17 pilnībā apturēta privātā un sabiedriskā transporta satiksme uz Brasas pārvada, kā arī pie Brasas stacijas kustības drošības apsvērumu dēļ apturēta vilcienu satiksme posmā Zemitāni-Sarkandaugava abos virzienos. Uz dzelzceļa sliedēm ūdens slānis ir 40 centimetrus biezs, informēja Mucenieks.
BNS
Jaunas Zilā karoga pretendentes
Šogad vides kvalitātes apliecinājuma Zilā karoga iegūšanai starptautiskajai žūrijai izvirzīti divi jauni pretendenti no Latvijas - Kuldīgas peldvieta "Mārtiņsala" un Jēkabpils "Radžu" peldvieta. Pārējie no Latvijas virzītie pretendenti peldvietu kategorijā ir: Ventspils pilsētas peldvieta, Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietas, Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera peldvieta un peldvieta "Stropu vilnis", kempinga "Abragciems" peldvieta Engures novadā, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta un Liepājas pilsētas peldvietas "Dienvidrietumu pludmale" un "Pludmale pie stadiona".
Meitenīte iegūs ģimeni
Glābējsilītē atstātā meitenīte jau šodien nokļūs potenciālās audžuģimenes aprūpē, vakar nolēma Rīgas bāriņtiesa. Izraudzītajai ģimenei jau kopš pagājušās nedēļas vidus bija tiesības apmeklēt meitenīti.
Komentāri
Pievienot komentāru
liepaja.lv neatbild par pievienotajiem komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, neaicināt uz rasu, dzimumu un citu naidu, iztikt bez rupjībām un nelietot necenzētus vārdus. Lūguma neievērošanas gadījumā liepaja.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespējas.
