Laika ziņas

  • 01. 08. 13 °C vējš 0 m/s
  • 02. 08. 22 °C D/DR vējš 2.2 m/s
  • 03. 08. 18.5 °C R/DR vējš 3.1 m/s

TV/Video

Viesu grāmata

16.07.2010
Anita: Cilveki!!! palidziet atrast cilveku!!!!Sauc Uldis (26-30 gadi),strada saistiba ar alu biznesu!!

Virtuālā ekskursija

Par Liepāju - Ziņas - Preses apskats

Preses apskats

09.03.2010

9.marta preses apskats

  • Daugavpils dome izsaka neuzticību izpilddirektoram; atbrīvošana jāsaskaņo ar arodbiedrību
  • Db viedoklis: Rūkot valsts ekonomikai, nodokļus palielināt nedrīkst!
  • Atjaunos Brīvības pieminekli
  • Pavasarī prognozē telšu pilsētiņas uzplaukumu
  • Liepājā būvniecības padome lems par "Baxet Coal Terminal" ierosināto ogļu pārkraušanas termināļa būvniecību

Laikraksts "Diena"
Daugavpils dome izsaka neuzticību izpilddirektoram; atbrīvošana jāsaskaņo ar arodbiedrību
Daugavpils domes ārkārtas sēdē pirmdien deputātu vairākums nobalsoja par izpilddirektora Alekseja Providenko atbrīvošanu no ieņemamā amata. Tomēr domes deputātu neuzticību saņēmusī pašvaldības amatpersona vēl septiņas dienas turpinās darbu, līdz saņems arodbiedrības atļauju darba uzteikumam. Kā Dienu informēja Daugavpils domes preses sekretāre Līga Korsaka, atbrīvošanas iemesls ir tas, ka savas darbības laikā A. Providenko pieļāvis nelikumības un nepildījis savus tiešos pienākumus, kas saistīti ar darba organizēšanu pašvaldībā un Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma (DzKSU) neveiksmīgo darbību.
Domes deputātu neuzticību saņēmusī pašvaldības amatpersona vēl septiņas dienas varēs turpinās darbu, līdz tiks saņemta arodbiedrības atļauja darba uzteikumam. Ja arodbiedrības akcepts netiks saņemts, pašvaldība griezīsies tiesā, lai panāktu A.Providenko atbrīvošanu no amata. Pagaidām A.Providenko ierādīta darba vieta domes konferenču zālē.

Laikraksts "Dienas bizness"
Db viedoklis: Rūkot valsts ekonomikai, nodokļus palielināt nedrīkst!
Raugoties uz statistikas datiem, nu jau kārtējo reizi ir redzams, ka gada kontekstā ir pieaugusi deflācija, un februārī tā sasniegusi 4,2% atzīmi. Taču šoreiz interesantāks ir fakts, ka pēdējā mēneša laikā cenu līmenis Latvijā, kaut arī nedaudz, bet tomēr ir pieaudzis.
Cenas parasti krītas divu procesu rezultātā. Pirmo no tiem vēlas piedzīvot katra valsts, kurā valda brīvā tirgus ekonomika - konkurence. Jāatgādina, ka savulaik, kad Latvijā darbojās tikai viens mobilo sakaru operators, tā tarifi bija tik augsti, ka tos apmaksāt varēja atļauties tikai pietiekami turīgi cilvēki. Situācija mainījās vēlāk, kad šajā nelielajā tirgū viens pēc otra ienāca vēl divi operatori - cenas kritās, jo patērētāji varēja izvēlēties sev izdevīgāko variantu, un kādam no attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem nebija iespēju diktēt savu cenu politiku. Savukārt otrs iemesls ir tirgum nelabvēlīgs - patērētāju pirktspējas mazināšanās. Proti, cenas krītas, jo patērētāji nevar atļauties preces nopirkt, un rezultātā nīkuļo to ražotāji un tirgotāji, tādējādi vēl vairāk pasliktinot situāciju tirgū. Ņemot vērā šos aspektus, pašreizējā patēriņa cenu stabilizācija ir faktors, kam vajadzētu likt uzmanīties mūsu valsts finanšu dzīves organizatoriem. Reti kurš ekonomists varētu piekrist apgalvojumam, ka Latvijas ekonomika pēdējā laikā būtu sākusi attīstīties uz augšu, un tādēļ rodas jautājums - ar ko gan izskaidrojama deflācijas apstāšanās vismaz viena mēneša griezumā.

Laikraksts "Latvijas avīze"
Atjaunos Brīvības pieminekli
Valgas pilsētas valde nolēmusi atjaunot Brīvības pieminekli 1918. - 1920. gada brīvības cīņu dalībnieku un kaujās kritušo piemiņai. Tēlnieka Amandus Heinriha Adamsona veidoto monumentu atklāja 1928. gadā Valgā Kuperjanovi un Rahu ielas krustojumā. 1945. gadā padomju armijas karavīri to uzspridzināja, un joprojām nav zināms, kur paslēptas lauskas. Valgas pilsētas valdes celtniecības nodaļa tagad uzsākusi pieminekļa atjaunošanas sagatavošanas darbus un izstrādā projektēšanas nosacījumus pēc tēlnieka Adamsona skicēm: bronzas karavīrs ar karogu stāv uz paugura, uz kuru no četrām pusēm ved kāpnes. Finansējumu Brīvības piemineklim plānots iegūt no valsts un ziedotājiem.

Laikraksts "Neatkarīgā"
Pavasarī prognozē telšu pilsētiņas uzplaukumu
Nojume iepretim Ministru kabineta (MK) ēkai, zem kuras sildās protestētāji, kopš uzsliešanas ir krietni pabalējusi. Arvien bālāka kļuvusi arī mediju uzmanība, un pilsētiņā notiekošās aktivitātes, piemēram, sniega zārku veidošana, tiek atspoguļotas kūtri. Pat fakts, ka protestētājiem piepulcējusies trešās klases skolniece, nav izpelnījies plašu ievērību. Komūnas ciltstēvs Gints Gaiķēns, kas uzsāka akciju, dabūjis darbu ostā un pilsētiņā uzturas reti. Viņš atzīst: "Protestam pie Rīgas domes bija kaut kādi rezultāti - Ainārs Šlesers uzaicināja mani uz reālu tikšanos un apsolīja palīdzēt ar darbu, bet pie Ministru kabineta - sēdi vai nesēdi - nekas nemainās." Līdzīga ir arī to cilvēku attieksme, kuri šo izrādi vēro no malas. Vairākums Neatkarīgās aptaujāto garāmgājēju nevarēja atcerēties, kad protesta akcija sākās. "Tas nav nopietni. Viņi diedelē sev pārtiku, būtībā slinko," skeptiska ir konditore Ilona. Savukārt pensionārs Ainārs ir izbrīnīts par cilvēku izturību, kuri tik ilgi spēj dzīvot salā, taču pats piedalīties akcijā nevēlas, jo netic, ka tādā veidā ko mainīs.

Ziņu aģentūras
BNS
Liepājā būvniecības padome lems par "Baxet Coal Terminal" ierosināto ogļu pārkraušanas termināļa būvniecību
Liepājas domes būvniecības padome otrdien plāno skatīt "Baxet Coal Terminal" pieteikumu par ogļu pārkraušanas termināļa būvniecību Katedrāles ielā 7/13 un Katedrāles ielā 8/18 jeb Karostas pludmales teritorijā, aģentūra BNS uzzināja domē. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis Jānis Vilnītis aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka "Baxet Coal Terminal" ogļu eksporta termināļa būvniecībā plāno ieguldīt 50-100 miljonus eiro (35,1-70,2 miljonus latu). Viņš klāstīja, ka "Baxet Coal Terminal" biznesa projekts esot ļoti nopietns - termināļa izveidē plānotas būtiskas investīcijas, kā arī lieli ogļu pārkraušanas apmēri, kas būtiski papildinātu ienākumus pilsētas budžetā. Vilnītis gan atzina, ka bažas rada fakts, ka iecerētajā teritorijā nav nekādas infrastruktūras. Termināļa attīstības projektam nepieciešams jauns dzelzceļa atzars un piestātne, tāpat jāpadziļina osta, jo patlaban ūdens dziļums neļauj lieltonnāžas kuģiem tur kuģot. "Domāju, ka investori to saprot un uz šo projektu raugās ļoti nopietni. Taču arī valstij un pašvaldībai, piesaistot Eiropas Savienības fondus, būs jādod savs ieguldījums infrastruktūras attīstībai šajā teritorijā," teica Vilnītis. Terminālī plānots pārkraut ogles no Krievijas un citām valstīm. Tās Liepājā iecerēts nogādāts pa dzelzceļu un tālāk pārkraut eksportam uz ASV, Rietumeiropas, Āfrikas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Par so rakstu sanemtas 0 atsauksmes

liepaja.lv neatbild par pievienotajiem komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, neaicināt uz rasu, dzimumu un citu naidu, iztikt bez rupjībām un nelietot necenzētus vārdus. Lūguma neievērošanas gadījumā liepaja.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespējas.