Par Liepāju - Ziņas - Preses apskats
Preses apskats
12.03.2010
12.marta preses apskats
- Vēl šomēnes cer nodibināt uzņēmēju partiju; noliedz saistību ar Šleseru
- Rimšēvičs: Latvijas Bankā ir augstas algas, bet tās nosaka konkurence
- Šķēle: Katru stundu Latvijas parāds starptautiskajiem aizdevējiem pieaug par 300 tūkstošiem latu
- Neo atmasko dāsnās "Latvijas Autoceļu uzturētāju" algas, saucot tās par "desertu autobraucējiem"
- Ja Dombrovskis neieklausīsies, TP var pamest valdību
- Labo «greizo spoguļu karaļvalsti»
- Pašvaldībām prasa atmaksāt ES naudu
- Latvieši paliek Īrijā izdevīgāku sociālo garantiju dēļ
- Valdība jau nākamnedēļ varētu lemt par "Parex bankas" sadalīšanu
- Brigmanis: Nevar visu laiku apkarot premjeru
- Šķēle, Šlesers un Lembergs tikušies, lai apspriestu TP priekšlikumus
Laikraksts „Diena"
Vēl šomēnes cer nodibināt uzņēmēju partiju; noliedz saistību ar Šleseru
Noliedzot jelkādu sakaru ar Rīgas vicemēru Aināru Šleseru, jau 27. martā jaunu politisko spēku, ko sauktu Latvija - prezidentāla valsts, nolēmusi dibināt sabiedrībā mazāk pazīstamu uzņēmēju domubiedru grupa, ko vienojis Arēnas Rīga un uzņēmuma Brīvais Vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš savulaik jau startējis Saeimas vēlēšanās no Konservatīvās partijas saraksta, taču Saeimā ievēlēts netika.
«Lai arī uzskatu, ka optimāli Latvijā jābūt piecām spēcīgām partijām, atbalstu uzņēmēju iesaistīšanos politikā. Šobrīd daudzu uzņēmumu pastāvēšana ir apdraudēta, tādēļ turpmākā tautsaimniecības attīstība valstī jāuzņemas profesionāļiem,» savu viedokli pauž uzņēmējs. Aptuveni 80% no topošās partijas biedriem esot uzņēmēji, kuriem rūp turpmākā valsts attīstība. «Galvenais topošās partijas darbības lauciņš ir tautsaimniecības sakārtošana,» saka A. Babris. Viņš gan noliedz, ka partijā aktīvi piedalīsies pats. «Man šobrīd ir daudz biznesa projektu, ar kuriem strādāt. Taču nepieciešamības gadījumā būšu gatavs veltīt vairāk laika arī partijas darbiem.»
Rimšēvičs: Latvijas Bankā ir augstas algas, bet tās nosaka konkurence
Algu samazināšana Latvijas Bankā (LB) strādājošajiem radītu situāciju, kad tā nespēj pildīt tai likumā noteiktās funkcijas, uzskata LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš piekrīt, ka algas ir augstas, tomēr to diktē nepieciešamība noturēt kvalificētus darbiniekus, kuru algas konkurē komercbanku tirgū.
"Latvijas Bankā ir lielas algas, taisnība, bet jāpaskatās, kas ir Latvijas Banka. Jau faktiski pašā nosaukumā ir lietots vārds "banka". Mēs esam finanšu institūcija, mūsu cilvēki konkurē ar citiem cilvēkiem, kas strādā Latvijas bankās," uzsver I. Rimšēvičs. Viņš arī uzsvēra, ka LB pati pelna un veido savu budžetu, aizvadītā peļņa bija ap 70 miljoniem latu.
I. Rimšēvičs norādīja, ka bankā strādājošie ir Latvijas cilvēki, kas Latvijas valstij vajadzīgi. "Ja nebūtu tādas algas, tad LB netiktu galā ar tiem uzdevumiem, kas rakstīti likumā," ir pārliecināts LB prezidents. Pie zemākām algām viņi strādātu komercstruktūrās, uzskata I. Rimšēvičs. Visas bankā izstrādātās algu kategorijas atbilstot tieši tādam atalgojumu līmenim, kāds ir komercbanku tirgū. Viņš norādīja, ka jau šobrīd LB ir pazaudējusi labus speciālistus konkurences dēļ.
Laikraksts „Neatkarīgā"
Šķēle: Katru stundu Latvijas parāds starptautiskajiem aizdevējiem pieaug par 300 tūkstošiem latu
Latvijas parāds, aizņemoties naudu no Starptautiskā Valūtas fonda, katru stundu palielinās par 30 000 latu. Tā šodien medijiem norādīja Tautas Partijas pārstāvis Andris Šķēle. "Katru dienu Latvija nonāk par vienu miljonu lielākā parādu jūgā," uzsvēra A. Šķēle, norādot, ka "Valsts kase ir pārpildīta ar parādu naudu."
Tādējādi politiķis asi kritizēja, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem "neļauj nevienu latu novirzīt tautsaimniecības attīstībai" un principu, ka nauda tiek ņemta, lai ar to varētu nosegt aizņēmuma procentmaksājumus. Tautas partijas vadītājs arī norādīja uz nepieciešamību pārdomāt valstī ieviestos nodokļus, proti, ja nav iespēju plānotajā apjomā iekasēt auto nodokli, tad šāds nodoklis ir jāatceļ, taču būtu jāvirzās uz to, lai ar nodokli tiktu aplikti lielie, spekulatīviem nolūkiem iegādātie nekustamie īpašumi.
Neo atmasko dāsnās "Latvijas Autoceļu uzturētāju" algas, saucot tās par "desertu autobraucējiem"
Šodien interneta vidē atklātībai parādījušās uzņēmuma "Latvijas Autoceļu uzturētājs" algas, kuras "nopludinājis" 4ATA kustības pārstāvis Neo. Jāsaka, ka šoreiz patiesi sašutis arī pats informācijas atmaskotājs. "Redzot šos skaitļus un to dinamiku, pat man jāsaka - "bez komentāriem"," tā šīs algas komentē pats Neo. Ieraugot tiešām dāsnās "Latvijas Autoceļu uzturētāju" algas, Neo uzdod retorisku jautājumu: Dombrovska kungam tiešām ir pieejams daudz plašāks datu apjoms. Bet kāpēc tas netiek izmantots reālai analīzei? Slinkums? Bailes? Nolaidība?
Ja Dombrovskis neieklausīsies, TP var pamest valdību
Tautas partijas ultimāts premjeram Valdim Dombrovskim (JL), līdz 17. martam izšķirties, vai parakstīs Andra Šķēles vakar piedāvāto vienošanos, uzdod jautājumus par šīs valdības izredzēm nostrādāt līdz Saeimas vēlēšanām vispār vai vismaz šādā sastāvā. Neoficiāla informācija par noskaņojumu TP, kā arī notikumu attīstības politiskā loģika ļauj prognozēt, ka, saņemot V. Dombrovska noraidījumu, TP jau nākamnedēļ var pamest valdību. JL gatavs palikt mazākuma valdībā.
Laikraksts „Latvijas Avīze"
Labo «greizo spoguļu karaļvalsti»
Četrus mēnešus Rucavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bārdulis nelikumīgi ieņēmis amatu un piedalījies domes lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to vairāki rucavnieku līdz šim pieņemtie lēmumi, tostarp Andra Brīvkalna ievēlēšana novada domes priekšsēdētāja amatā, no likumiskā viedokļa izrādījušies apšaubāmi. Līdz ar pērnā gada 22. oktobri, kad spēkā stājās Kurzemes apgabaltiesas spriedums, kurā J. Bārdulis notiesāts par valsts amatpersonas bezdarbību, viņam vajadzēja no amatiem atkāpties. J. Bārdulis to neizdarīja, un arī Rucavas novada dome no viņa šādu rīcību nepieprasīja. Ne tiesas spriedumu, ne Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM) decembrī sūtīto epasta vēstuli Rucavas dome it kā neesot saņēmusi, bet par situāciju uzzinājusi tikai šā gada 17. februārī, kad RAPLM jau otrreiz nosūtīja vēstuli domei. Tikai šajā dienā J. Bārdulis beidzot uzrakstīja iesniegumu, ka atsakās no deputāta statusa.
Pašvaldībām prasa atmaksāt ES naudu
Valsts izglītības un zinātnes aģentūra pieprasa atpakaļ Eiropas Sociālā fonda projektu administrēšanai tērēto naudu, jo tā esot nepareizi izmaksāta. Rūpējoties par skolotājiem un pieliekot pūles, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās iestādes nodrošināja, ka no 2008. gada pavasara dabas zinību, matemātikas un svešvalodu skolotājiem ir iespēja saņemt ikmēneša stipendijas no 65 līdz 150 latiem līdz pat 2013. gadam. Šī bija pirmā ES struktūrfondu aktivitāte, kas valstī kopumā tika sākta jaunajā fondu apguves periodā ar mērķi uzlabot vispārējās izglītības kvalitāti un veicināt jauno pedagogu piesaisti darbam skolās. Projektā iesaistījās 34 pašvaldības, galvenokārt rajonu, ar kurām Studiju fonds (šobrīd - IZM Studiju un zinātnes administrācija) noslēdza līgumus un caur kuru pašvaldības saņem naudu. Bet visu šo procesu uzrauga ministrijas padotības iestāde Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - aģentūra), kurai pašvaldības iesniedz atskaites un kura dod vai liedz zaļo gaismu fondam piešķirt līdzekļus sadarbības partneriem reģionos. Par laimi, ar stipendijām viss ir kārtībā - skolotāji tās saņem bez aizķeršanās. Taču dīvainības gandrīz pēc gada (!) kopš projekta sākšanas ir notikušas ar tā administrēšanu un pusei pašvaldību aģentūra pieprasa atdot atpakaļ daļu no līdzekļiem, kas iztērēti projekta vadīšanai. Sākumā šāda prasība tika izvirzīta pat pret 26 pašvaldībām, bet sarunu ceļā daļai it kā nepareizos tēriņus atlaida.
Ziņu aģentūras
LETA
Latvieši paliek Īrijā izdevīgāku sociālo garantiju dēļ
Kaut arī ekonomiskā krīze smagi skārusi arī Īriju, daudzi no Latvijas iebraukušie imigranti izvēlas labāk palikt Īrijā, kur viņiem ir iespēja izmantot labākas sociālās garantijas, vēsta laikraksts "Herald". Ekonomiskā krīze ir skārusi visas sabiedrības daļas, īpaši nežēlīga tā ir pret viesstrādniekiem, kas ieradās Īrijā pēc 2004.gadā notikušās Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās. Kā liecina Īrijas Sociālo un ģimeņu lietu departamenta dati, pēdējo desmit gadu laikā Īrijā personas kods piešķirts 42 702 iebraucējiem no Latvijas. Pagājušā gadā personas kodi piešķirti gandrīz 4000 Latvijas imigrantu, bet šogad jau 564 iebraucējiem no Latvijas, kas liecina par imigrantu skaita pieaugumu.
Valdība jau nākamnedēļ varētu lemt par "Parex bankas" sadalīšanu
"Parex bankas" restrukturizācijas plāna sagatavošana ir noslēguma stadijā un, iespējams, jau nākamnedēļ, 16.martā, šis jautājums tiks virzīts izskatīšanai valdībā, liecina vairāku avotu aģentūrai LETA teiktais. Oficiāli komentāri no Finanšu ministrijas un Privatizācijas aģentūras (PA) puses pagaidām netiek sniegti. PA Ārējo sakaru daļas pārstāve Anete Frīdenšteina-Brīdiņa vien uzsvēra, ka "darbs pie restrukturizācijas plāna ir noslēguma stadijā". Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka darbs pie bankas sadalīšanas plāna sagatavošanas varētu būt praktiski noslēdzies un vēl notiekot tikai pēdējās sarunas un tikšanās. Saspringtās darba nedēļas dēļ savu pēdējo vērtējumu plānam pagaidām neesot devis arī premjers Valdis Dombrovskis (JL), tomēr, iespējams, jau nākamnedēļ šis jautājums tiks virzīts izskatīšanai valdībā, jo līdz mēneša beigām plānam būs vēl jāsaņem Eiropas komisijas atbalsts. "Parex" 25.janvārī noslēdza pakalpojuma līgumu ar starptautisko konsultantu "Nomura", kura ietvaros "Nomura" izstrādās "Parex" restrukturizācijas plānu un nodrošinās plāna ieviešanu.
Brigmanis: Nevar visu laiku apkarot premjeru
Valdības koalīcijas partija nevar visu laiku apkarot premjeru un viņa partiju un uzstādīt savas ultimatīvas prasības, šādu viedokli šorīt intervijā Latvijas Televīzijas rīta raidījumā "Labrīt, Latvija" pauda Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Politiķis atzina, ka viņam šāda rīcība nav pieņemama.
"Diez vai ir jāapmainās ar kādām petīcijām, kur katrs liek apakšā savus parakstus," teica Brigmanis, norādot, ka pastāv valdību veidojošo partiju koalīcijas līgums. "Ja šāda vienošanās ir, tad mēs arī pieņemam šos noteikumus, lai lietas virzās uz priekšu," teica Brigmanis.
BNS
Šķēle, Šlesers un Lembergs tikušies, lai apspriestu TP priekšlikumus
Tautas partijas (TP) līdera Andra Šķēles birojā Dzirnavu ielā trešdien tikušies Šķēle, partijas LPP/LC vadītājs un Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, kā arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Šķēle, kurš gan pats neesot bijis šīs tikšanās iniciators, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja, ka sarunā apspriesti TP piedāvātie priekšlikumi valsts ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Pēc Šķēles vārdiem, Šlesers ir atbalstījis šīs ierosmes, bet ar Lembergu esot "pietiekami daudz pretrunu". Tāpēc Ventspils mērs, visticamāk, TP piedāvājumu neatbalstīs. Jau vēstīts, ka visi trīs ir tikušies iepriekš, lai pārrunātu ekonomiskos jautājumus, bet līdz šim publiski vēl nebija runāts par šādu trīspusēju tikšanos.
Komentāri
Pievienot komentāru
liepaja.lv neatbild par pievienotajiem komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, neaicināt uz rasu, dzimumu un citu naidu, iztikt bez rupjībām un nelietot necenzētus vārdus. Lūguma neievērošanas gadījumā liepaja.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespējas.
