Par Liepāju - Ziņas - Preses apskats
Preses apskats
02.09.2010
2.septembra preses apskats
- Segliņš nepiekrīt, ka politikā darbojies neveiksmīgi
- Kalvītis: Lembergs un Šlesers varētu būt premjeri, Dombrovskis ir pārāk lēns
- TV5 Gerharda dēļ draud nepatikšanas
- Šodien gaidāma vētra, nākamnedēļ - atvasara
- Maizes sadārdzinājums nenovēršams
- M.Roze: Kas gan var būt svarīgāks par cilvēku labklājību tepat Latvijā!
- Tiesājas ar Zaharjinu ģimeni
- Liepājā piestās 19. gadsimta burinieks "Briggen Tre Kronor"
- Liepājas tiesa turpinās skatīt prasību piedzīt no domnieka Fonteina 10 tūkstošus latu par neslavas celšanu
- Politiķi sola nodokļu slogu nepalielināt
- Uz darbu "Latvenergo" pretendē arī Slakteris
- Varētu lemt par Ražuka atbrīvošanu no Jūrmalas mēra amata
- Saeima noraida priekšlikumu par Bībeles mācības ieviešanu skolās
Laikraksts „Diena"
Segliņš nepiekrīt, ka politikā darbojies neveiksmīgi
Būdams iekšlietu ministrs, rādījāt drūmu reklāmas rullīti par policijas atejām. Varbūt bijāt pārāk mazspējīgs ministrs, lai novērstu ikdienas nekārtības savā resorā?
Noteikti nē. Konkrētās tualetes bija Rīgā, Valdemāra ielā 103. Tās telpas bija briesmīgas, iecirknis tur tika slēgts un pārvietots uz jaunām, izremontētām telpām Klijānu ielā. Tā, ka konkrētais jautājums tika atrisināts.
Man šķita pareizi vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka šādas telpas ir. Kas darbojušies politikā, zina, ka sabiedrības informēšana par kādu nebūšanu un uzmanības pievēršana, padarot kādu problēmu visiem zināmu, ir labs veids, kā Ministru kabinetā vieglāk dabūt vajadzīgos līdzekļus.
Vai Tautas partijai (TP) bija vērts piedalīties I. Godmaņa valdības gāšanā, ja ar Jauno laiku (JL), kas nāca pie varas, tik un tā nespējāt sastrādāties? Varbūt sākotnējā doma bija, ka JL ilgi nenoturēsies?
Godmaņa valdību bija vērts gāzt, jo tobrīd tai bija katastrofāli zema sabiedrības uzticība. Zinot priekšā stāvošos grūtos lēmumus saistībā ar 2009. un 2010. gada budžetiem, bija skaidrs, ka ar tik zemu sabiedrības uzticību tos pieņemt nebūs iespējams un attiecīgo budžeta politiku realizēt. Valdības sastāvs bija jāpaplašina un jāņem valdībā JL. Diemžēl iecerētā sadarbība paplašinātajā valdībā izvērtās par abpusēju apsaukāšanos. Tā strādāt nav iespējams. Nav runas par simpātijām, jo nav vienam otram jāpatīk, lai strādātu kopā, tomēr tas bija par traku. Domāju, ka arī man bija pareizi aiziet no darba valdībā.
Jūsu atrašanās TP priekšsēdētāja amatā bija īsa un tik nepārliecinoša, ka A. Šķēlem nācās atgriezties partijas vadībā. Kāpēc būtu jācer, ka jūsu turpmākā darbība politikā būs veiksmīgāka?
Nepiekrītu, ka mana darbošanās politikā būtu bijusi neveiksmīga. Šķēli atgriezties aicināju es pats un biju gandarīts, ka viņš tam piekrita. Kā TP priekšsēdētājs, braucot tikties ar partijas nodaļām, jutu partijas biedru ilgas pēc Šķēles kā pirmā vadītāja, lai viņš atgrieztos. Es to Šķēlem tik ilgi klāstīju, kamēr viņš piekrita atgriezties. Arī tas, ka vienalga, cik tālu Šķēle bija aizgājis no TP, jebkas, ko mēs darījām, tika saistīts ar viņu. Man pareizāk šķita, ka labāk tad lai viņš ir šeit un darbojas, nekā man ar žurnālistiem mūždien par katru lēmumu skaidroties, vai tur bija Šķēle klāt vai nebija. Politikā 12 gados esmu strādājis četrās valdībās, piecus gadus bijis Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, piecus - ministrs, un es neteiktu, ka, 28 gadu vecumā ienākot politikā, man būtu gājis neveiksmīgi.
Laikraksts „Neatkarīgā"
Kalvītis: Lembergs un Šlesers varētu būt premjeri, Dombrovskis ir pārāk lēns
Bijušais premjers, tagad no politikas tikpat kā aizgājušais Aigars Kalvītis (Tautas partija) šodien intervijā "Neatkarīgajai" atzīst, ka labākie premjera amata kandidāti ir Aivars Lembergs (ZZS) un Ainārs Šlesers (PLL). Atbildot uz jautājumu, kuru cilvēku viņš gribētu redzēt valdības vadītāja amatā pēc vēlēšanām, Kalvītis norāda: "Negribu nevienu aizvainot. Šobrīd esmu attālinājies no politikas, jo neredzu piepildījumu tam visam, ko varētu darīt, kaut gan darīt varētu daudz ko. Man grūti nosaukt. Ja jāsaka, kurš būtu izlēmīgs, darboties spējīgs premjers, tad es varētu nosaukt Lembergu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Lembergs ar pienākumiem tiktu ļoti labi galā."
Viņaprāt, arī Šlesers tiktu galā ar premjera amata pienākumiem. "Bet es nesaku, kurš labāks, kurš sliktāks, manuprāt, vajadzīgs izlēmīgs, izdarīgs vadītājs, kas spēj risināt lietas. Ja premjers būs Dombrovskis, tad turpināsies tas pats, kas šodien. Viņš, protams, varētu būt premjers - viņš jau ir premjers. Mani kā Latvijas pilsoni un patriotu vairāk interesē cilvēks ar dinamiskāku rīcību," skaidro Kalvītis.
TV5 Gerharda dēļ draud nepatikšanas
Gadījums ar satiksmes ministra, tēvzemieša Kaspara Gerharda nevēlēšanos televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā tiek apzināti eskalēts. Tam par iemeslu ir gan gaidāmās vēlēšanas, gan TV5 vēlme celt savu reitingu. Šādu viedokli pauž mediju eksperti. Turklāt, iespējams, TV5, kas sāka uzpūst šo skandālu, pats ir pārkāpis valsts valodas normas, kas televīzijai varētu radīt visnotaļ nepatīkamas sekas.
K. Gerhards otrdien grasījās piedalīties televīzijas kompānijas TV5 raidījumā Bez cenzūras, lai tiešraidē runātu par satiksmes jomas aktualitātēm. Lai gan iepriekš ticis solīts, ka, nodrošinot tulku, ministrs varēs runāt latviešu valodā, raidījuma vadītājs Andrejs Mamikins tomēr konsekventi spieda K. Gerhardu pāriet uz krievu valodu, kādēļ politiķis pameta TV5 studiju. Pēc šā gadījuma ministrs nolēma vērsties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību.
Šodien gaidāma vētra, nākamnedēļ - atvasara
"Šodien un rīt būs vēss laiks, kā arī gaidāms stiprs vējš un lietus. Tomēr brīvdienās noskaidrosies, un jau nākamnedēļ varēsim baudīt atvasaru," paredz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.
Laikraksts „Latvijas Avīze"
Maizes sadārdzinājums nenovēršams
Maizes kukulītis jau pēc mēneša maksās vismaz divus trīs santīmus dārgāk nekā patlaban. Šīs vasaras skarbo dabas apstākļu dēļ daudzviet Eiropas kontinentā cieta labības sējumi. Lai gan graudu rezerves ir saglabājušās no agrākajiem gadiem, tomēr strauji pieaugusī labības cena patlaban izraisa ķēdes reakciju - industriālajiem patērētājiem dārgāki kļuvuši milti un jau pavisam drīz maizes ceptuves par pāris santīmiem uz kukulīti cels arī maizes cenu. Vienlaikus daudzas ceptuves, tostarp "Dona", "Roga Agro", "Lāči", "Fazer maiznīcas", "Hanzas maiznīcas" un vēl daudzas citas 1. septembrī pirmklasniekiem dāvina maizes klaipiņu. Vakar šo dāvanu saņēma arī pamatskolas "Rīdze" pirmās klases skolniece Klinta Ozola.
M.Roze: Kas gan var būt svarīgāks par cilvēku labklājību tepat Latvijā!
Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāja pirmo vietnieku, Latvijas Zemnieku savienības biedru, 9. Saeimas deputātu un bijušo zemkopības ministru MĀRTIŅU ROZI "Latvijas Avīzes" redakcijā iztaujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Iveta Tomsone.
V. Krustiņš: - Šlesera kungs ir paziņojis, ka viņa kandidatūra premjera amatam ir vispiemērotākā. Mēs labi zinām, ka mūsu lasītāju vidū populārs ir arī jūsu partijas premjera kandidāts Aivars Lembergs. Vai tad, kad Šlesera kungs piesaka savas tiesības uz premjera amatu, jums nav nekas iebilstams?
M. Roze: - Slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli. Ja "Par labu Latviju" virza Šlesera kandidatūru premjera amatam, būtu nesaprotami, ja viņš teiktu, ka nevēlas šo amatu. Mēs ar ironisku skepsi skatāmies uz "Vienotības" aptauju par piemērotāko premjera kandidātu, kur izvirzītas tikai divas personas - Dombrovskis un Urbanovičs. It kā nebūtu ne Šlesera, ne Zīles, ne Lemberga. Ja pašlaik balsošanai liek visus premjera kandidātus, tad līderos tomēr ir Lembergs.
Mēs paturam savas tiesības nominēt savu premjera kandidātu - Aivaru Lembergu. Tieši tāpat kā pirms iepriekšējām vēlēšanām. Uz šīm vēlēšanām Lemberga kandidatūra premjera amatam ir vēl stingrāk fiksēta ar attiecīgiem partijas lēmumiem. Lembergam, pēc aptaujas, ir arī lielākais partijas biedru atbalsts. Arī no tiem vēlētājiem, kas būtu gatavi balsot par ZZS, 85% atbalsta Lemberga kandidatūru.
Tiesājas ar Zaharjinu ģimeni
Šonedēļ Liepājas tiesā skatīja civillietu par zaudējumu piedziņu, kurā atbildētājs ir viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētājs un lielākās daļas īpašnieks Sergejs Zaharjins.
Liepājnieks Aivars Kupačs ilgstoši bijis Zaharjinu ģimenes pilnvarota persona, kam kopā ar S. Zaharjina sievu Jeļenu piederēja uzņēmums "Ravi", kas nodarbojās ar nekustamo īpašumu iegādi, kā arī renovēja deviņstāvu dzīvojamo māju Liepājā, ko savulaik bija iesācis būvēt uzņēmums "Liepājas metalurgs". Darījumos bijis iesaistīts arī Jeļenas un Sergeja Zaharjina dēls Aleksejs. Kad nekustamo īpašumu tirgū sākās lepjupslīde, sarežģījās arī Zaharjinu ģimenes attiecības ar A. Kupaču, no kura Jeļena Zaharjina tiesas ceļā vēlējās piedzīt parādu - ap 100 000 latu.
Daļu no šīs summas - 43 tūkstošus latu -, pēc J. Zaharjinas lūguma, Kupačs ieskaitījis viņas vīra kontā, bet vēlāk Jeļena paziņojusi, ka neko nav saņēmusi. "Iznāk, ka Kupačs šos 43 tūkstošus ir uzdāvinājis Sergejam Zaharjinam, jo Jeļena neko nav saņēmusi," skaidroja A. Kupača advokāts Mārtiņš Grīnbergs. Tad nu A. Kupačam nekas cits nav atlicis kā iesūdzēt tiesā S. Zaharjinu, lai atgūtu tam pārskaitīto summu un varētu norēķināties ar Jeļenu Zaharjinu. M. Grīnbergs atzina, ka lieta ir sarežģīta, jo tagad daudz ko esot grūti pierādīt. "Iepriekš iesaistīto personu attiecības bija draudzīgas un tajās valdīja savstarpēja uzticība, tāpēc darījumi ne vienmēr tika nofomēti dokumentāli."
Ziņu aģentūras
BNS
Liepājā piestās 19. gadsimta burinieks "Briggen Tre Kronor"
Liepājas ostā otrdien, 7. septembrī, piestās19. gadsimta burinieks "Briggen Tre Kronor", kas apceļo Baltijas jūru, lai pievērstu sabiedrības uzmanību ekoloģiskiem jautājumiem, dabas aizsardzībai un jūras atveseļošanai, aģentūrai BNS pavēstīja pasākuma rīkotāji. Kuģis Liepājas ostas promenādē vairākas stundas būs atvērts interesentiem. Kuģis Liepājas ostā otrdien uzkavēsies līdz plkst. 21.
"Briggen Tre Kronor" jeb baltais burinieks, kas tapis pirms vairāk nekā simts gadiem, daudzus gadus pavadījis, nogrimis jūras dzelmē, līdz, entuziastu izcelts un atjaunots, atkal ieraudzījis dienas gaismu. Kopš tā laika kuģa burās atkal pūš Baltijas jūras vēji, kamēr tā apkalpe interesentiem demonstrē ne vien autentisku burāšanas pieredzi, bet arī vērš uzmanību uz ekoloģiskajām problēmām.
Liepājas tiesa turpinās skatīt prasību piedzīt no domnieka Fonteina 10 tūkstošus latu par neslavas celšanu
Liepājas tiesa ceturtdien plāno turpināt skatīt partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) Liepājas nodaļas vadītāja, 10. Saeimas deputāta kandidāta Edgara Krūmiņa prasību piedzīt no Liepājas domes deputāta, uzņēmēja un mūziķa Luija Fonteina (īstajā vārdā Stīna Lorensa) morālā kaitējuma atlīdzību 10 tūkstošu latu apmērā par neslavas celšanu, aģentūra BNS uzzināja tiesā. Fonteins iepriekš viņam izvirzīto prasību neatzina, lūdzot noteikt Krūmiņam tiesu psiholoģisko ekspertīzi.
Par neslavas celšanu Fonteinam draud arests vai piespiedu darbs, vai arī naudas sods līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām. Kriminālprocess par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos pret Fonteinu sākts pēc Krūmiņa sūdzības.
LETA
Politiķi sola nodokļu slogu nepalielināt
Vadošo politisko partiju pārstāvji, kas kandidē 10.Saeimas vēlēšanās, sola kopējo nodokļu slogu nepalielināt, taču partijām padomā ir iekšējas nodokļu sistēmas pārmaiņas, lai nodokļu slogs vairāk gultos uz patēriņu, nevis uz darbaspēku. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), apvienības "Vienotība", "Visu Latvijai! - TB/LNNK" un "Par labu Latviju" pārstāvji šobrīd ir vienisprātis, ka kopējo nodokļu slogu palielināt nedrīkst, taču nodokļu sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas, kas ļautu mazināt darbaspēka nodokļus, bet lielāks slogs gultos uz nekustamo īpašumu un patēriņu.
Armands Krauze, kurš vēlēšanās kandidē no ZZS saraksta, atzīst, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks vēlas ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kuram slieksnis būtu 1000 lati. Šāds nodoklis tiktu ieviests pakāpeniski, paralēli ceļot arī neapliekamo minimumu, tādējādi veidojot sociāli taisnīgāku nodokļu sistēmu.
Uz darbu "Latvenergo" pretendē arī Slakteris
Uz AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 19 pretendenti, savukārt uz valdes locekļa amatu - 46 pretendenti, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijā (EM). Jau ziņots, ka pieteikties uz šiem amatiem varēja līdz šā gada 31.augustam. Pieteikušos pretendentu loks ir plašs - sākot no Saeimas deputāta līdz privātuzņēmuma valdes loceklim. EM pretendentu vārdus neatklāj, tomēr "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis "Nozare.lv" stāstīja, ka uz koncerna valdes priekšsēdētāja amatu vakar pieteicies līdzšinējais "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Kā ziņo Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, uz "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, kā arī AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Savukārt uz koncerna valdes locekļa amatu pieteicies Saeimas deputāts Atis Slakteris (TP).
Varētu lemt par Ražuka atbrīvošanu no Jūrmalas mēra amata
Par Jūrmalas mēra Romualda Ražuka (PS) atbrīvošanu no amata dome varētu lemt, 2.septembrī, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā. Jau ziņots, ka astoņi Jūrmalas domes deputāti Jūrmalas domes priekšsēdētājam Ražukam iesnieguši pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi par mēra atbrīvošanu no amata.
Saeima noraida priekšlikumu par Bībeles mācības ieviešanu skolās
Šodien Saeima noraidīja bloka "Par labu Latviju" sagatavotos grozījumus Izglītības likumā un Reliģisko organizāciju likumā, kas paredzēja Bībeles mācības ieviešanu skolās.
Grozījumu Izglītības likumā projekts noteica, ka izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie no 1.līdz 12.klasei apgūtu Bībeles-kristīgo mācību. Pie kristīgās ticības nepiederīgie un ateisti pēc izvēles apgūtu Bībeles-kristīgo mācību vai ētiku.
Komentāri
Pievienot komentāru
liepaja.lv neatbild par pievienotajiem komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, neaicināt uz rasu, dzimumu un citu naidu, iztikt bez rupjībām un nelietot necenzētus vārdus. Lūguma neievērošanas gadījumā liepaja.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespējas.
