Meklēt Liepājas kartē

Tīkla kamera

Rožu laukums

Pludmale

TV/Video

  • 11.04.2017.Pieaug ostas jaudas vairāk

Par Liepāju - Ko saka par Liepāju

Ko saka par Liepāju

Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga:
Novēlu Liepājai turpināt augt, zelt un plaukt! Ļoti priecājos par to, cik daudz Liepāja ir gājusi uz priekšu savā sakārtotībā un sakoptībā. Protams, Jums vēl ir ļoti daudz darāmā. Tāpēc novēlu spēku, izturību un skaidru nākotnes vīziju visiem Liepājas iedzīvotājiem, lai katrs savā jomā raugās, ko viņš varētu sniegt pilsētai, ko tajā uzlabot. Lai tā būtu pašiem iedzīvotājiem par prieku un Latvijai par lepnumu!

Latvijas valsts prezidents (2007—2011) Valdis Zatlers:
Lai jebkurš dārzs būtu skaists, tajā ir jābūt vairāk par vienu ziedu, par vienu krūmu vai vienu lielu koku. Lai Latvija kļūtu daudzveidīga un lai pilsēta konkurētu ar pilsētu, kaut arī tās ir viena lielāka, cita mazāka, tām visām ir sava vieta. Un Liepāja, manuprāt, ir tāds latviskuma simbols.

Goda liepājnieks 2007 Tālivaldis Deklaus:
Tik daudz nekritizēt, bet vērot, kā pilsēta tomēr palēnām attīstās. Varbūt tas nav tādos tempos, kā mēs gribētu, Bet nav iespējams noturēt milzīgi augstus tempus pilsētā, kurai nav ne sava gāzes krāna, ne naftas caurules. Kur viss tiek iegūts, patiecoties tam intelektuālajam potenciālam, kas ir pašos liepājniekos. Katram novēlu – vērot un visiem spēkiem palīdzēt šo pilsētu celt. Jo šai pilsētai ir nākotne. Par to nav divu domu. Bez skaļiem izsaucieniem varu pateikt: Liepājā kādreiz būs kūrorts – tāds, kāds tas bija 20.30. gados, Kā vecos ceļvežos rakstīts – Liepājas dūņas un Liepājas sālījums pārsit Karlovivaru minerālūdeņus.

Arhitekte Zaiga Gaile:
Lepna, noslēpumaina, ir jūra, ir osta, ir rūpniecība - Liepāja atšķiras no visām Latvijas pilsētām. Pilsēta pārdzīvojusi visādus laikus: cara laiku, kad uzbūvēta vesela pilsētiņa - Karosta, vācu laiku, padomju laiku, kad Liepāja bija slēgta pilsēta, kurā varēja iebraukt tikai ar īpašām atļaujām. Tas viss, piešķir Liepājai īpašu statusu, bet liepājniekus ar viņu lepnumu par savu pilsētu, ar kultūru, ar mūzikas dzīvi atšķir no citu pilsētu iedzīvotājiem.

Beļģijas Karaliskā preses dienesta vadītājs Mišels Malherbe :
Liepājai vēl ir daudz darāmā un izaicinājumu, ko pārvarēt. Taču var just, ka pilsēta ir uz pareizā attīstības ceļa, ka Jums ir svarīgi, lai Liepājā arvien vairāk ienāktu ārvalstu investori, lai pilsētu apmeklētu arvien vairāk tūristu, lai visi liepājnieki un pilsētas viesi šajā brīnišķīgajā pilsētā pie Baltijas jūras justos patiešām labi.

"FIBA Europe" pārstāvis Kosta Iļjevs:
Latvijai ir jaunas, labas arēnas Rīgā, Valmierā, Ventspilī, bet Liepājā tāda vēl top, un ir garantijas, ka tāda jau būs nākamajā gadā. Patīkami bija redzēt politiķu un vietējo pašvaldību vadītāju ieinteresētību, kas dod garantijas, ka šeit var tikt sarīkots čempionāts visaugstākajā līmenī.

Žurnālists Elmārs Barkāns:
Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, Liepāja ir milzu soli priekšā pārējām, jo cenšas piesaistīt ne tikai ārvalstu ceļotājus, bet arī attīstīt iekšzemes tūrismu ar visai neordināriem un atraktīviem piedāvājumiem.

Mūziķis Andris Ērglis:
Mierīgi varu peldbiksēs aizskriet līdz jūrai, vienīgi esmu paslinks un katru dienu jūru neapciemoju. Tie, kas paši nedzīvo pie jūras, brīnās – vai tad tu katru dienu neej uz jūru? No kādiem piecpadsmit gadiem apjautu, ka mana pilsēta būs Liepāja. Ne tikai tāpēc, ka Liepāja ir mūziķu pilsēta, bet šeit valda tāda vārdos neizsakāma aura.

„Kurzemes Vārds” galvenais redaktors Andžils Remess:
Ne viens vien smīnēja, kad pirms vairākiem gadiem mūsu pilsētas tēla veidotāji bija izdomājuši Liepāju saukt par festivālu pilsētu. Arī tagad šāds apzīmējums izklausās pārāk skaļš un pretenciozs, un tomēr festivāli kļuvuši par vienu no spilgtākajām iezīmēm, kas liek skanēt mūsu pilsētas vārdam.

Kompānijas „Containerships” pārstāvis Dienvidbaltijā Mārtiņš Dāle:
Liepājā ienāks konteinerkuģi, kas kursē uz Somiju, Krieviju, Dāniju, Vāciju, Beniluksa valstīm, Angliju, Īriju. Konteineru apjomi dubultosies. Pieaug Latvijas ostas Liepājas nozīmība kā Krievijas kravu tranzīta punktam. Nevis jābūvē jauni robežkontroles punkti uz Latvijas – Krievijas robežas, bet jānovirza kravas pa dzelzceļu un jūru. Ja kravu var nogādāt no Parīzes uz Maskavu, kur pēdējais posms no Liepājas līdz Maskavai ir 48 stundas bez dīkstāves uz robežas, tad servisa līmenis ir daudz augstāks nekā var piedāvāt autopārvadātāji.

LR vides ministrs Raimonds Vējonis:
Liepāja, kas savulaik bija viens no „karstajiem punktiem”, ierakstīts Baltijas jūras aizsardzības konvencijas melnajā sarakstā, uzbūvējot notekūdeņu attīrīšanas, no saraksta tika izsvītrotas. Toreiz tas vēl daļēji bija avansā, bet tagad, kad pārtraukta pēdējā neattīrīto ūdeņu izvade Karostas kanālā un jūrā, liepājnieki patiesi var lepoties, ka pilsēta vairs nepiesārņo Baltijas jūru.

Wendy Bowshber:
"Draudzīgu cilvēku un zelta pludmales pilsēta."

Ginters Ferhoigens, ES paplašināšanās komisārs:
"Pat tad, ja Liepājas liktenis vēsturē ir bijis smags, tās nākotnes vīzijas ir skaidri saskatāmas."

Torben Bjørn Banck, Baltic Transshipment Center menedžeris:
"Mēs izvēlējāmies Liepāju tāpēc, ka tā ir vieta, no kurienes visefektīgāk varam veik savu darbību, un izmantot priekšrocības, ko sniedz SEZ uzņēmuma statuss. Par SEZ pārvaldi varu teikt tikai to labāko."