Pašvaldība - Domes vadība
Domes vadība
|
|
-
Atklāj Lietišķās mākslas studiju jaunās telpas (2012-01-09., Golde Silva)
6. janvārī, Zvaigznes dienā Domes priekšsēdētāja vietnieki Silva Golde un Gunārs Ansiņš piedalījās Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra lietišķās mākslas studiju „Kursa”, „Liepava” un „Zītars” jauno telpu atklāšanā Dārza ielā 4/8. Uz atklāšanu kuplā skaitā bija pulcējušies amatnieki, folkloras kopu, Tautas mākslas un kultūras centra kolektīvu dalībnieki, sveicēji.
Lai nodrošinātu Tautas mākslas un kultūras centra lietišķās mākslas studiju „Kursa”, „Liepava” un „Zītars” darbību ilgtermiņā, uzlabotu studiju darba apstākļus un attīstītu tās amatiermākslas nozares, kuru darbība Liepājas Latviešu biedrības namā un citās īrētās telpās bija ierobežota vai apdraudēta telpu fiziskā stāvokļa dēļ, Liepājas pašvaldība piešķīra un izremontēja jaunas darbnīcu telpas un pagalmu Dārza ielā 4/8 līdzās Amatnieku namam.
Golde apsveica lietišķās mākslas studijas ar jaunajām un mājīgajām telpām, uzsverot, ka kopā ar Amatnieku namu šajā vietā veidojas pavisam jauns pilsētas kultūras kvartāls. "Liepāja ir labs piemērs Latvijai, kādos apstākļos darbojas mūsu mākslas kolektīvi", atzina Golde. -
Gads Liepājā iesācies ar četriem puikām (2012-01-05., Gunārs Ansiņš)
2012. gads Liepājā iesācies ar četriem puikām - visi 2. janvārī Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā dzimušie ir liepājnieki. 3. janvārī Domes priekšsēdētāja vietnieki Gunārs Ansiņš un Silva Golde slimnīcā tradicionāli sveica pirmos šogad pasaulē nākušos mazuļus un viņu vecākus.
Pirmais šī gada bērniņš Daniels nācis pasaulē 2. janvārī plkst. 7.10. Jaundzimušais ir pirmais bērns ģimenē.
Savukārt plkst. 10.06 un 10.07 pasaulē nākuši dvīnīši – abi puikas. Mamma Aija Skābe pastāstīja, ka mājās brālīšus Gintu un Gvido gaida septiņgadīgā māsiņa Anete un sešgadīgais brālītis Rihards.
Plkst. 14.40 pasaulē nācis vēl viens puisēns, kuram gan vēl vārds nav izdomāts un kurš ir otrais bērniņš ģimenē.
Jaundzimušajiem pasniedza simboliskas pašvaldības dāvaniņas - Liepājas lauvēnus un Liepājnieku pases, dāvanu kartes mazuļu pūriņa papildināšanai un Liepājas 2012. gada kalendārus.
-
Gads Liepājā iesācies ar četriem puikām (2012-01-05., Golde Silva)
2012. gads Liepājā iesācies ar četriem puikām - visi 2. janvārī Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā dzimušie ir liepājnieki. 3. janvārī Domes priekšsēdētāja vietnieki Gunārs Ansiņš un Silva Golde slimnīcā tradicionāli sveica pirmos šogad pasaulē nākušos mazuļus un viņu vecākus.
Pirmais šī gada bērniņš Daniels nācis pasaulē 2. janvārī plkst. 7.10. Jaundzimušais ir pirmais bērns ģimenē.
Savukārt plkst. 10.06 un 10.07 pasaulē nākuši dvīnīši – abi puikas. Mamma Aija Skābe pastāstīja, ka mājās brālīšus Gintu un Gvido gaida septiņgadīgā māsiņa Anete un sešgadīgais brālītis Rihards.
Plkst. 14.40 pasaulē nācis vēl viens puisēns, kuram gan vēl vārds nav izdomāts un kurš ir otrais bērniņš ģimenē.
Jaundzimušajiem pasniedza simboliskas pašvaldības dāvaniņas - Liepājas lauvēnus un Liepājnieku pases, dāvanu kartes mazuļu pūriņa papildināšanai un Liepājas 2012. gada kalendārus.
-
ilsētai šis gads bijis ražīgs un notikumiem bagāts (2012-01-01., Gunārs Ansiņš)
Atskatoties uz aizvadīto gadu, mūsu pilsētā redzamas būtiskas pārmaiņas, ko var pamanīt ikviens liepājnieks un pilsētas viesis. Pavisam nesen atklātais, jaunais peldbaseins un SPA komplekss jau guvis pilsētnieku atsaucību. Par jaunu baseinu liepājnieki jau sapņoja sen un šogad šis sapnis ir piepildījies.
Mazie liepājnieki šogad varēja spēlēties jaunajos bērnu rotaļu laukumos, kas tika izveidoti pilsētas mikrorajonos. Bērniem ir nepieciešama vieta, kur izlikt savu enerģiju un tādēļ arī nākamgad plānojam izveidot vēl papildu bērnu rotaļu laukumus, kā arī atjaunot un paplašināt pilsētas skeitparku.
Mazliet plašāk raugoties, pilsētā notikušas arī ievērojamas infrastruktūras pārmaiņas. Rīgas virzienā skatoties, gan autobraucēji, gan velosipēdisti, gan gājēji var daudz brīvāk un ērtāk pārvietoties - Brīvības iela paplašināta abos virzienos, izveidoti veloceliņi, sakopta zaļā zona un uzstādīts ielas apgaismojums. Arī ilgi gaidītā stacijas laukuma rekonstrukcija šogad tika pabeigta.
Sabiedrībā vērojamas diskusijas par jaunajiem objektiem – kas kuram patīk un kas ne, bet tomēr par gaumi nestrīdas un jebkurā gadījumā šīs vietas tagad ir sakoptas un sakārtotas. Liels prieks par uzņēmēju atsaucību, kuri iesaistījās pilsētas zaļās rotas veidošanā, veidojot atraktīvas, ziediem bagātas vides reklāmas un arī tagad ziemas laikā noformējot savu reklāmu atbilstoši Ziemassvētku laikam.
Arvien vairāk pilsētā notiek dažādi kultūras un sporta pasākumi, kuros liepājnieki ieņem aktīvu līdzdalību. Pilsētnieki aktīvi piedalījās Liepājas pusmaratonā. Īsti svētki bija basketbola līdzjutējiem, kuri varēja sekot līdzi Pasaules čempionāta basketbolā U–19 spēlēm tepat pie mums – Liepājā.
Arī kultūras dzīvē viss turpinās, it īpaši vasaras mēnešos notiek dažādi festivāli gandrīz vai katru nedēļu. Pludmales festivāls šovasar mainīja savu nosaukumu, mazliet mainījās saturs, piesaistot dažādu paaudžu auditoriju. Liepājnieku priekam plašāk izskanēja festivāls „Līvas ciems”.
Aizvadītais gads noteikti iezīmējas arī ar vairākām nozīmīgām izstādēm un starptautiskām konferencēm, kā rezultātā Liepājas vārds tika nests tālāk pasaulē. Kā ievērojamāko pilsētas izstādi var minēt „Ražots Liepājā”, kur ikviens varēja iepazīties ar Liepājā ražoto produkciju.
Pilsēta ar apbrīnojamu entuziasmu ir spējīga uzņemt dažādu līmeņa valsts un ārvalstu viesus gan Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas laikā, gan Baltijas pilsētu savienības konferences ietvaros un citos pasākumos. Tas palīdz mums pašiem - liepājniekiem - attīstīt savu uzņēmējdarbību it īpaši pakalpojumu sfērās – ēdināšanā, dzīvošanā, transportēšanā, kā arī kopumā sekmēt pilsētas ekonomisko attīstību.
Arī nākamais gads pilsētā iezīmēsies ar dažādiem liela mēroga pasākumiem, piemēram, Latvijas III Olimpiādi un starptautisko konferenci „Baltic Polymer Symposium”, kā arī ar Eiropas un pasaules līmeņa sporta notikumiem.
Vēlu mums visiem arī raženu nākamo gadu un ticu, ka tāds tas arī būs! Kopīgiem spēkiem mēs varam sasniegt daudz! Lai 2012.gadā izdodas pieņemt daudz vērtīgu lēmumu pilsētas labā! -
Kultūras ministrija un Liepājas pašvaldība paraksta nodomu protokolu par „Lielā Dzintara” telpu izmantošanu (2011-12-29., Golde Silva)
Trešdien, 28. decembrī, Domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde un Kultūras ministre Žanete Jaunzeme – Grende Rīgā parakstīja nodomu protokolu par Liepājas daudzfunkcionālā centra „Lielais Dzintars” telpu izmantošanas programmas īstenošanu.
„Šis ir jauns solis pašvaldības un Kultūras ministrijas līdzšinējā sadarbībā, jo ministrija ir paudusi skaidru atbalstu šā visas valsts kultūras dzīvē nozīmīgā projekta īstenošanā. Kā izteicās ministre, mums priekšā tagad ir atbildīgs savstarpējās sadarbības laiks, lai projektu īstenotu vislabākajā kvalitātē. Man par to ir liels prieks, jo ministres viedoklim pilnībā pievienojos,” nodomu protokolu vērtē S. Golde.
Nodomu protokols paredz, ka ministrija apņemas „Lielajā Dzintarā” izvietot tās pakļautībā esošo Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu un valsts SIA „Liepājas Simfoniskais orķestris”, kā arī nodrošināt šo institūciju telpu nomas maksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Savukārt pašvaldība apņemas nodrošināt abām institūcijām nepieciešamās telpas uzbūvētajā daudzfunkcionālajā centrā.
Turklāt gan Liepājas pilsētas Dome, gan Kultūras ministrija nodomu protokolā apņemas sadarboties projektam nepieciešamā finansējuma piesaistē, sadarboties un nodrošināt daudzfunkcionālā centra „Lielais Dzintars” apsaimniekošanas un juridiskā modeļa īstenošanu.
Pēc kultūras ministres ierosinājuma nodomu protokols pirms parakstīšanas vēl tika papildināts ar punktu par to, ka ministrija kopīgi ar tās pakļautībā esošajām iestādēm un kapitālsabiedrībām apņemas sekmēt „Lielā Dzintara ” projekta mērķu īstenošanu. -
Pabeigta Liepājas teātra ēkas atjaunošana un siltināšana (2011-12-23., Golde Silva)
Liepājniekiem Ziemassvētku priekšvakarā tika nodota atjaunotā un renovētā Liepājas teātra ēka.
23. decembrī Domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde kopā ar Būvvaldes komisiju apmeklēja Liepājas teātri un parakstīja ēkas pieņemšanas- nodošanas aktu par veiksmīgi paveiktu darbu ERAF projekta „Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes palielināšana” ietvaros
„Ir prieks, ka pašvaldībai izdevies īstenot pilsētai tik nozīmīgu un apjomīgu projektu”, atzina Golde. Pašvaldība ar Eiropas finansiālu atbalstu ieguldījusi ēkas atjaunošanā gandrīz 800 000 tūkstošu latu, lai papildus energoefektivitātei paveiktu arī citas vajadzīgas lietas.
„Atjaunotā, modernizētā teātra ēka ir skaista dāvana liepājniekiem un teātra kolektīvam Ziemassvētkos. Tagad ir nodrošināti labi apstākļi, lai mūsu teātris kļūtu vēl pievilcīgāks un konkurētspējīgāks, uzsvēra Golde un novēlēja, lai nams vienmēr būtu piepildīts ar skatītājiem.
-
Liepājā notiek Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas 5. kongress (2011-12-10., Uldis Sesks)
9. un 10.decembrī Liepājā, Olimpiskajā centrā notiek Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas 5. kongress. Tā atklāšanā piedalījās arī Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
Uldis Sesks sveica Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas 5. kongresa dalībniekus pirmajā kongresā, kas notiek ārpus Rīgas – Liepājā.
U.Sesks atklāšanas runā uzsvēra, ka Liepājā pilsētas attīstības virzienos priekšplānā izvirzīta stabilitāte un prognozējamība.
„Šīs īpašības ļoti svarīgas arī anesteziologa darbā, jo tieši anesteziologi un intensīvās terapijas ārsti ir stabilitātes garants gan sarežģītajam darbam slimnīcu operāciju zālēs, gan intensīvās terapijas nodaļās, tieši anesteziologu darbība ir vislabākais pierādījums tam, ka šodienas medicīnā sasniegt izcilus rezultātus un attīstīties var tikai ar saliedētu komandas darbu. Līdzīgi Liepājas pilsētai, arī Liepājas Reģionālā slimnīca, spītējot krīzēm un satricinājumiem, cenšas attīstīties mērķtiecīgi un racionāli, tāpēc man ir patiess lepnums par to, ka viens no spēcīgākajiem Liepājas slimnīcas balstiem ir profesionālā anesteziologu-reanimatologu komanda, ” teica Sesks. -
Skolēnus vairāk būtu jāiedrošina savu nākotni saistīt ar Liepāju (2011-12-09., Uldis Sesks)
Ceturtdien, 8.decembrī, konferences „Konkurētspējīgs pedagogs: personība, kompetence, iedvesma” atklāšanā Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks aicināja skolotājus pievērst uzmanību nozarēm, kas Liepājā jau strauji attīstās un vēl tikai veidojas.
Viņs aicināja iedrošināt skolēnus izvēlēties tādas izglītības iespējas, lai viņu nākotnes ieceres būtu saistītas arī ar pilsētas attīstību.
U.Sesks konferences dalībniekus iepazšitināja ar pilsētā aktuālajiem un realizētajiem projektiem, kā arī pilsētas attīstības plānošanas virzieniem un nākotnes redzējumu.
-
Sesks: Banku sistēmas kontroles trūkums iedzīvotājiem maksās ļoti dārgi (2011-12-08., Uldis Sesks)
NRA žurnālistes Elitas Veidemanes intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, trešdienas, 7.decembra numurā (2011).
– Kāda situācija šobrīd ir Liepājā pēc Krājbankas krišanas? Vai pašvaldība jūtas stabila šajā laikposmā?
– Tāpat kā citi Latvijas iedzīvotāji, gribu dzirdēt valdības oficiālo skaidrojumu par Latvijas Krājbankas situāciju. Gribu dzirdēt par to, ko darījuši vai nav darījuši banku uzraugi. Kādi ir secinājumi un kādi ir uzdevumi, lai novērstu līdzīgas situācijas? Es gaidu valdības vai Latvijas Bankas ziņojumu par banku sistēmas stabilitāti valstī. Kas mūs sagaida pēc Bankas Baltija, Parex bankas vai Latvijas Krājbankas krišanas? Iedzīvotāji ir zaudējuši savus ietaupījumus, vēl trakāk – iztikas līdzekļus. Vai tiešām varēja nemanīt bankas šaubīgos darījumus jau pirms diviem gadiem? Neuzticība valstij turpina augt. Ja noguldījumu garantiju fonds jau šobrīd ir iztukšots, vai tas nozīmē, ka garantijas ir, bet naudas nav? Iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības ar vēl lielākām aizdomām uzticēs naudu bankām vai neuzticēs nemaz, zudīs naudas apjoma kontrole valstī. Absurds ir tas, ka likumdošana neparedz atgūt no likvidējamās bankas līdzekļus «to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, tajā skaitā tranzītfondiem». Liepājas pašvaldības gadījumā situācija nav tik traģiska, bet ir daudzas pašvaldības, kas ir neapskaužamā situācijā. Daudz sarežģītāk ir ar uzsāktajiem projektiem, kuru īstenošanai paredzētie līdzekļi, piemēram, SIA Liepājas Olimpiskais centrs atgūtais PVN 760 034,45 latu apmērā, palikuši Latvijas Krājbankā, bet tas bija paredzēts attīstības projektiem.
– Varbūt šāds banku bojāejas scenārijs neatkārtosies?
– Nevaram būt droši, ka neatkārtosies. Bet iespējams, ka mums jārēķinās ar kārtējo nodokļu pieaugumu un sociālo garantiju mazināšanu kādas bankas glābšanas vārdā. Ir īstais brīdis Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) rīkoties mērķtiecīgāk, veikt rūpīgāku kontroli un uzraudzību, paredzēt iespējamos un reālos scenārijus ne tikai krāpnieciskiem gadījumiem, bet arī bezcerīgo kredītu novājinātām bankām. FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes atkāpšanās ir likumsakarīga. Banku sistēmas kontroles trūkums Latvijas iedzīvotājiem maksās ļoti dārgi.
– Kas palicis Krājbankā no pilsētas līdzekļiem?
– Krājbankā palicis iedzīvotāju iemaksātais nekustamā īpašuma nodoklis 29 095,48 latu apmērā, Sociālā dienesta iedzīvotāju līdzmaksājumi par komunālajiem pakalpojumiem sociālajās dzīvojamajās mājās – 442,71 lats un SIA Liepājas namu apsaimniekotājs iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem 869,33 latu apmērā. Tas nav būtisks naudas apjoms uz pilsētas kopējā budžeta fona, tāpēc pašvaldību tas neietekmēs.
– Kāda situācija Liepājā ar bezdarbu?
– Jāpaskatās dažu gadu griezumā. Tas pakāpeniski kritās kopš lielākās krīzes 1995., 1996. gadā, 2008. gadā tas bija tikai 4,5%, un mērķtiecīgi tajā laikā tika attīstīta rūpniecība, kas lielākoties orientējās uz eksportu, un toreiz jēdziens «bezdarbs» īsti vairs nebija vietā: trūka darbinieku! Tad 2008. gada vidū pasaulei uzkrita krīze, gada otrajā pusē apstājās ražošana, darba vietu skaits arvien samazinājās, un bezdarbs uzauga līdz 19%. Šobrīd bezdarbs ir 12%. Ja man jautā, kuras krīzes mani visvairāk uztrauc, atbildu: Eiropas krīzes. Kāpēc? Tāpēc, ka pilsētas rūpniecība ir 44% no kopīgās ekonomikas un 99% no tās orientējas uz eksportu. Mēs esam atkarīgi no tā, kas notiks ar Grieķiju, ar citām problēmvalstīm, ar eirozonu.
– Vai jums ir zināms, cik daudz liepājnieku aizbraukuši meklēt darbu ārzemēs?
– Precīzu datu nav, bet tie, kas ir, mainās: ir cilvēki, kas atgriežas, jo kādu laiku bijuši ārpus valsts kā viesstrādnieki. Tādā veidā strādā vairākas būvnieku brigādes, tā darbojas, piemēram, Ulda Pīlēna uzņēmums – montē mājas, īpaši stikla fasādes, ko paši ražo. Tie, kuri aizbrauc, valstij vai pilsētai jau neatskaitās. Bet krīzes laikā tas ir saprotams, un, ja cilvēki, ārzemēs ieguvuši kādas zināšanas, atgrieztos, tas būtu pats labākais.
Intervēja Elita Veidemane, NRA -
Liepājnieks Uldis Atmats ar savu konstruēto laivu piedalīsies izstādē Maskavā (2011-12-05., Uldis Sesks)
Šodien, 5. decembrī Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks deva simbolisku pašvaldības "ceļamaizi" un novēlēja panākumus liepājniekam Uldim Atmatam un viņa konstruētajai ūdens motosporta laivai „Laurita 4”, dodoties ceļā uz trešo starptautisko izstādi- forumu "EXPOPRIORITY - 2011", kura notiks Maskavas Centrālajā izstāžu kompleksā EXPOCENTR no 7. līdz 9. decembrim.
Šāda priekšpiedziņas laiva tapusi četru gadu laikā Ulda Atmatas garāžā un šobrīd esot vienīgais eksemplārs pasaulē, pastāstīja pats laivas būvētājs, bijušais Eiropas čempiona kandidāts ūdensmotosportā Uldis Atmats. Laiva varot sasniegt pat ātrumu 160 km stundā. Laivas izgudrotāji cer to nākamvasar iemēģināt arī Liepājas ūdeņos.
4. novembrī Uldis Atmats LIB ( Latvijas izgudrotāju biedrība) rīkotajā Latvijas izgudrojumu izstādē Rīgā, RTU aulā jau prezentēja savu izgudrojumu - priekšpiedziņas sacīkšu laivas prototipu "Laurita 4" un no apmēram 70 pretendentiem ieguva 1. vietu.
