Pirmsākumi

1253. gada 4.aprīlis – šajā datumā vēsturē tiek ierakstīts Līvas ciems.
Sakarā ar zemju sadalīšanu starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu Kursas dalāmā grāmatā ierakstīts: “…dat dorp, da die Lyva is genant jeb villa, quae dicitus Lyva”.

Kursas dalāmā grāmata

Nosaukums “Lyva” dažādos vēstures avotos tiek minēts līdz 16. gadsimtam.
Vēl vairākus gadsimtus pēc 1253. gada Līva ir liels zvejniekciems, Grobiņas fogtijas piedēklis ar nedaudziem vācu tautības ordeņa vasaļiem, vācu piekrastes fogtu, kas atbild par krasta tiesību ievērošanu un daudziem kuršu zvejniekiem.
Līvas ciems ir nozīmīgs punkts ceļā no Vācu ordeņa rezidences Marienburgā uz Livonijas ordeņa mestra sēdekli Rīgā, taāu tirdzniecība šajā ostā vēl ir visai pieticīga un 15. gadsimtā aprobežojās ar koka, gaļas, zivju un sviesta izvešanu uz dažām ziemeļaustrumu Vācijas pilsētām.
Tā kā Līva nav nocietināta un atrodas tuvu kareivīgo lietuviešu ciltīm, ordeņa senseniem ienaidniekiem, tad tā nevar cerēt uz strauju iedzīvotāju pieplūdumu. Pat vēl 1418. gadā leišu uzbrukuma laikā Līvas ciems tiek nodedzināts: : …i vīrieši, i sievieši nokauti”.