Liepājā jaunieši piedāvā risinājumus Eiropas veselības, demokrātijas, vides un drošības izaicinājumiem26. jūlijs, 2026Jaunieši

Atklājot ģenerālo asambleju jauniešus sveica Liepājas valstpilstētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks J.Džeriņš, Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Kitija Kuduma-Bērziņa, un videosveicienā pievienojās Dr.Kārlis Bukovskis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, Politikas nodaļas vadītājs

Komiteju darbā jaunieši izstrādāja priekšlikumus piecās tēmās:

• drošāka un pierādījumos balstīta alternatīvā medicīna;
• caurskatāmāka lobēšana un korupcijas novēršana;
• Baltijas jūras zemūdens kabeļu aizsardzība;
• bīstamo kuģu vraku radītā piesārņojuma mazināšana;
• Eiropas aizsardzības spēju un stratēģiskās patstāvības stiprināšana.

Jauniešu priekšlikumos īpaši uzsvērta vienotu Eiropas standartu ieviešana, neatkarīga uzraudzība, ciešāka valstu sadarbība, ieguldījumi pētniecībā un spēja ātri reaģēt uz drošības un vides apdraudējumiem. Sesija jauniešiem deva iespēju praktiski iepazīt demokrātisku lēmumu pieņemšanu, argumentēt savu viedokli un kopīgi meklēt risinājumus Eiropas nākotnei.

Alternatīvās medicīnas drošība un sabiedrības izvēles brīvība

Sabiedrības veselības komitejā jaunieši diskutēja par to, kā aizsargāt cilvēkus no nepārbaudītiem vai maldinoši reklamētiem alternatīvās medicīnas pakalpojumiem, vienlaikus respektējot individuālo izvēli un dažādu kultūru tradīcijas.

Galvenie priekšlikumi:

• Vienoti drošības un informācijas standarti. Jaunieši rosināja noteikt stingrākas prasības alternatīvās medicīnas reklāmai, tostarp izmantot tikai pierādījumos balstītu informāciju, skaidri norādīt apmaksātu influenceru saturu un izveidot centralizētu sistēmu, kurā apkopot informāciju par ārstniecības metožu efektivitāti un blakusparādībām.
• Sertifikācija un zinātniskā izpēte. Tika piedāvāts ieviest Eiropas Savienības mēroga sertifikācijas sistēmu, marķējumu pārbaudītiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī finansēt pētījumus par alternatīvās un tradicionālās medicīnas drošu savienošanu.

Lobēšanas caurskatāmība un korupcijas novēršana

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā jaunieši vērtēja uzņēmumu un ārvalstu interešu iespējamo ietekmi uz Eiropas Savienības politiskajiem lēmumiem. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta sabiedrības uzticības atjaunošanai un interešu konfliktu novēršanai.

Galvenie priekšlikumi:

• Stingrāka lobēšanas uzraudzība. Jaunieši ierosināja pilnveidot ES Pārredzamības reģistru, dokumentēt lobēšanas procesus, ieviest neatkarīgu ekspertu auditus un liegt Eiropas Parlamenta deputātiem darboties tādu uzņēmumu valdēs, kuru darbības jomu viņi paši regulē.
• Izglītība un atbildība. Rezolūcijā paredzētas obligātas pretkorupcijas un ētikas mācības politisko lēmumu pieņēmējiem, lobēšanas un demokrātijas jautājumu iekļaušana vidusskolu izglītībā, kā arī lobēšanas izdevumu ierobežojumi un sankcijas par noteikumu apiešanu.

Zemūdens kabeļu un kritiskās infrastruktūras aizsardzība

Pirmā Drošības un aizsardzības komiteja pievērsās Baltijas jūras zemūdens telekomunikāciju un enerģētikas kabeļu aizsardzībai. Jaunieši secināja, ka kabeļu bojājumi var apdraudēt sakarus, finanšu sistēmas, energoapgādi un visa reģiona drošību.

Galvenie priekšlikumi:

• Kopīga uzraudzība un ātrāka reaģēšana. Jaunieši rosināja izveidot vienotu agrīnās brīdināšanas sistēmu, nodrošināt reāllaika informācijas apmaiņu starp Baltijas jūras valstīm, pastiprināt kuģu uzraudzību un izveidot specializētas avārijas remonta komandas.
• Noturīgāki savienojumi un skaidrāks regulējums. Tika uzsvērta nepieciešamība novērst nepilnības jūras tiesībās, noteikt kuģu karoga valstu atbildību, attīstīt alternatīvus sauszemes datu un enerģijas pārvades ceļus un pētīt Baltijas jūras seklajiem ūdeņiem piemērotākas kabeļu ierīkošanas tehnoloģijas.

Baltijas jūrā nogrimušo kuģu radītā piesārņojuma novēršana

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas jaunieši analizēja riskus, ko rada Baltijas jūrā esošie kuģu vraki. Daļa no tiem joprojām satur degvielu, toksiskas vielas, munīciju un sprāgstvielas, vienlaikus esot aizsargājams zemūdens kultūras mantojums.

Galvenie priekšlikumi:

• Profilakse, pētniecība un drošas tehnoloģijas. Jaunieši aicināja finansēt metodes, kas ļautu izņemt degvielu un citas bīstamās vielas, nesabojājot vēsturiskos vrakus, kā arī izmantot piesārņojumu ierobežojošus kupolus un naftas savākšanas tehnoloģijas augsta riska vietās.
• Kopīga datubāze un skaidra atbildība. Tika rosināts izveidot vienotu Baltijas jūras vraku datubāzi un bīstamāko objektu prioritāro sarakstu, kā arī precīzāk noteikt katras valsts pienākumus. Sprāgstvielu neitralizēšanā paredzēta bruņoto spēku un specializēto organizāciju sadarbība.

Eiropas aizsardzības spēju un stratēģiskās patstāvības stiprināšana

Otrā Drošības un aizsardzības komiteja diskutēja par Eiropas ilgstošo paļaušanos uz Amerikas Savienoto Valstu drošības garantijām un nepieciešamību palielināt Eiropas valstu gatavību pašām rūpēties par savu aizsardzību, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību ar NATO.

Galvenie priekšlikumi:

• Kopīgi un efektīvāki aizsardzības iepirkumi. Jaunieši ierosināja samazināt birokrātiju, koordinēt militārā aprīkojuma iepirkšanu un ražošanu, veicināt vienotu tehnisko standartu izmantošanu un palielināt ieguldījumus aizsardzības tehnoloģiju pētniecībā.
• Spēcīgāka Eiropas aizsardzības industrija. Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību attīstīt militārā aprīkojuma ražošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, piedāvāt bezprocentu finansējumu steidzamiem aizsardzības iepirkumiem un veidot dalībvalstu vadītu spēju koalīciju kopīgu prioritāšu un projektu īstenošanai.

Eiropas Jauniešu Parlamenta sesija Liepājā jauniešiem nodrošināja iespēju ne tikai padziļināti iepazīt sarežģītus Eiropas politikas jautājumus, bet arī praktiski izmēģināt demokrātisku lēmumu pieņemšanu – argumentēt savu nostāju, uzklausīt atšķirīgus viedokļus, meklēt kompromisus un kopīgi formulēt konkrētus priekšlikumus.

Izstrādātās rezolūcijas apliecina, ka jaunieši Eiropas nākotni saista ar pierādījumos balstītiem lēmumiem, pārredzamu pārvaldību, ciešāku valstu sadarbību un spēju savlaicīgi reaģēt uz drošības un vides apdraudējumiem.

Informāciju sagatavoja