Liepājas īrienā uzvar Elīna Dimza un Sergejs Juhno13. jūlijs, 2020Sports

Šoreiz sacensību trase tika izveidota mazliet garāka skriešanai izmantojot apkārtnē esošo reljefu un meža takas, kā arī pievienojot “odziņu’’ - skrējienu pa jūru. Uz starta stājās vairāk par simts dalībniekiem no Liepājas un tuvākiem novadiem.

Kā atzina dalībnieki, kas šogad bija vairāk kā jebkad, tad pasākums izdevies jau citā - augstākā līmenī. Skrējēju taku veidojas iepriekšējo gadu Liepājas īriena uzvarētājs Dzintarus Skrundinieks, kurš izveidoja ļoti interesantu skriešanas trasi, kura bija gan ļoti ātra, gan sarežģīta, kā arī tādu, kuru varētu noskriet jebkurš sacensību dalībnieks. Galvenais dzinulis šīm sacensībām ir tas, ka šī sacensība ir savādākas kā ierats, jo otras tādas sacensības nav nekur.

Komentāri no uzvarētājiem

Sergejs Juhno, Aktīvs tautas sporta dalībnieks:
Trase ļoti patika, bija skaidrs, kur bija jālido. Tas nozīmē to, ka trase atzīmēta laba, protams man patiktu, lai trase būtu garāka, bet saprotu, ka šis sacensību formāts ir vairāk sprints un ir jādod visu sevi ārā, no pirmajiem trases metriem. Speciāli šīm sacensībām neesmu gatavojies, bet katru dienu trenējoties varēju veiksmīgi ņemt dalību. Viens no maniem dzīves moto ir: Būt labākam nekā vakar! Tas skar ne tikai sportu, bet arī attiecības, darbu un arī manas emocijas. Sacensību plāns bija vienkārš, un pēc iespējas vienkārš, jo zināju ka trase nav gara un ir jaatdod visi savi spēki. Kad vienu brīdi likās, ka krakšķ zari aiz muguras, tad sākās uztarukums, bet es nepadevos un turpināju skriet, jo dzinulis bija mana meita, kas pirms tam arī skrēja bērnu distanci un es viņu cītīgi uzmundrināju, tāpēc man nebija atkāpšanās ceļa, lai rādītu piemēru savai ģimenei. Uzskatu, ka plānu esmu izpildijis, kaut gan tas nebija viegli. Iesaku arī citiem piedalīties un sajust to auru, kas virmo sacensībās, un galvenais sajust cīņu ar sevi. Jāpiemin tas, ka es jūtos ļoti laimīgs, ka ne tikai es kāpu uz godalgota pakāpiena, bet arī mana sieva un meita, kuras izcīninija otrās vietas savā grupā.

Elīna Dimza:
Trasē jutos ļoti labi (vismaz pirmo skrējienu un supošanu). Naiva bija mana cerība, ka uz supa atpūtīšos, jo to darīt pēc supa sprintiem vairs nemāku.

Ar saplakušu diafragmu tad nu mēģināju skriet tālāk, jo principā tas man nereāli patīk iedzīšanā, ka vari pa vienam ķert priekšā esošos un mest skatienu atpakaļ, lai kāds arī tevi neķer rokā (nu čaļi drīkst, bet arī nav vēlams).

Kā trenējos? Kad bija skaidrs, ka covid dēļ nenotiks kaudze ar sacensībām, kurās varētu mēģināt atsākt skriet (pauze no skriešanas bijusi 3.5 gadi traumas/operācijas un ģimenes pieauguma dēļ, tad nu sāku tepat pa DR rajona Pakaviņa rajonu skriet, tad jau vairāk un tālāk, un ātrāk. Principā skrienu 4-5x nedēļā un jau 2 mēnešus mēģinu 2x nedēļā supot, jo piekritu Liepājas Sup skolas avantūrai!

Citiem iesaku skriet un piedalīties, jo tā “mocīšanās” jau nav tik ilga un gara - vidēji 20 minūtes. Citam mazāk, citam vairāk. Tā sporta kultūra ir jāuztur šādā laikā, kad par veselību jāpiedomā vairāk un kā gan lai to nedarītu vēl labāk?! Ir sacensības tepat Liepājā, perfekti noorganizētas, pozitīvas, ar labu inventāru un trasi uz “uhhhhh”! Par to ari Dzintaram paldies ar savu skrējēja aci! Cepur’ nost!

Rezultāti

Sievietes:

1. Elīna Dimza 20.35.7
2. Baiba Juhno 22.27.9
3. Kristīna Petermane 23.16.7

Vīrieši:

1. Sergejs Juhno 17.43.4
2. Dzintars Semenkovs 17.53.8
3. Edgars Sprūds 18.40.3

Bildes un rezultātus var aplūkot www.facebook.com/liepajassupskola

Sacensības ir tapušas pateicoties: Liepājas pilsētai, Liepājas SEZ pārvaldei, Buruskolai, Liepājas Sup skolai, 7 līnijai, Lauma Lingerie, Kafeijnīcai Darbnīca, Prestol, Reklāmas apgādam, Liepājas olimpiskam centram.

Informāciju sagatavoja