No 11. novembra Liepājas muzeja ekspozīcijā “Latvijas pagaidu valdības seši mēneši Liepājā” Kūrmājas prospektā 16/18 būs skatāma ekspresizstāde par ievērojamo Latvijas Neatkarības kara dalībnieku, kara ārstu Jēkabu Alksni (1870–1957).
Patriotu mēneša ietvaros ar izstādi tiks godināts Jēkabs Alksnis un viņa ģimene, kuriem bija milzīga nozīme Latvijas Neatkarības kara laika politiskajos un sociālajos notikumos.
Ķirurgs Jēkabs Alksnis ir viens no zināmākajiem Liepājas ārstiem un vadošais ķirurgs Latvijā 1920. un 1930. gados. Dzimis 1870. gada 22. augustā Durbes pagasta Ķiviļos galdnieka ģimenē. J. Alksnis pirmo izglītību baudīja Špringera privātskolā Durbē. Uzreiz pēc Liepājas Nikolaja ģimnāzijas absolvēšanas 1890. gadā iestājās Tērbatas Universitātē, bet piecus gadus vēlāk saņēma ārsta diplomu. Sākotnēji strādāja par draudzes ārstu Lazdonā. 1897. gadā viņu iesauca Krievijas impērijas armijā, bijis ārsts kājnieku pulkos un lazaretē Koveļā, vēlāk piedalījies kā ārsts Krievijas–Japānas karā (1904–1905).
1907. gadā Jēkabs Alksnis aizstāvēja doktora disertāciju prestižajā Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā. Dienestu izpildīja Liepājā, 178. kājnieku pulkā līdz 1910. gadā viņu no dienesta atvaļināja. Divus gadus vēlāk viņš uzcēla savu privātklīniku Graudu ielā (piemiņas plāksne uz ēkas uzstādīta 1990. gadā).
J. Alksnis bijis arī Pirmā pasaules kara dalībnieks – 1914. gada augustā mobilizēts, bijis kara ārsts frontē un lazaretes priekšnieks Vitebskā. 1918. gada martā viņu atvaļināja, bet jau jūlijā viņš atgriezās Liepājā. Šajā laikā viņš sadarbojās ar Latvijas Pagaidu valdību. No 1919. gada februāra līdz 1920. gada jūnijam darbojies Liepājas domē, bijis pilsētas Budžeta komisijas priekšsēdētājs un no 1919. gada jūnija – Liepājas pilsētas virsārsts.
Neatkarības kara laikā viņš kļuva par Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas Sanitārās daļas priekšnieku un Lejaskurzemes kara apgabala vecāko ārstu (līdz 1920. gadam), paralēli bijis Liepājas Sarkanā Krusta lazaretes virsārsts un arī Liepājas garnizona lazaretes vecākais ārsts, bet no 1920. gada janvāra – Zemgales divīzijas ārsts. 1919. gada decembrī Alksnim tika piešķirta ārsta pulkveža dienesta pakāpe. No dienesta Latvijas armijā atvaļināts 1920. gada decembrī.
Neatkarības kara laikā ne tikai Jēkabs Alksnis, bet visa viņa ģimene – sieva Elizabete (1873–1941) un meitas, kā arī vēlākais znots kara ārsts Aleksandrs Mežciems (1891–1960) iesaistījās palīdzības sniegšanā Latvijas armijas karavīriem. Alkšņa kundze sadarbojoties ar Amerikas Savienoto Valstu misijas pārstāvjiem kļuva par Amerikāņu trūcīgu bērnu pabalsta centrālkomitejas priekšnieci, rūpējoties par bērnu ēdināšanu un apgādi.
1920. gados Jēkabs Alksnis tika uzaicināts strādāt uz Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti Rīgā. Kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu un tika ievēlēts ar docentu, bet 1924. gadā – par profesoru un Fakultātes ķirurģijas klīnikas vadītāju (līdz 1940. gadam). No 1931. līdz 1933. gadam J. Alksnis bija fakultātes dekāns, 1930. un 1931. gadā – arī fakultātes klīniskās pamatbāzes Rīgas pilsētas 2. (tagad P. Stradiņa klīniskās universitātes) slimnīcas medicīniskais direktors.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā profesors Jēkabs Alksnis ar ģimeni devās uz Vāciju un 1948. gadā tālāk uz Lielbritāniju. Miris 1957. gada 7. martā Londonā, bet pelni pārbedīti Rīgas Meža kapos 1995. gadā.
Ekspresizstāde Liepājas muzeja ekspozīcijā “Latvijas pagaidu valdības seši mēneši Liepājā” apskatāma sākot no 11. novembra līdz 12. decembrim, muzeja darba laikā – no trešdienas līdz svētdienai no plkst. 10 līdz 18. Ieeja izstādē – bez maksas.
Par bildi: Jēkabs Alksnis ar ģimeni. Jēkabs Alksnis vidū, blakus znots Aleksandrs Mežciems. 1. rindā no kreisās – Elizabete Alksne, blakus dēls Arveds, meita Milda (A. Mežciema sieva) ar dēlu Dāvi, blakus Mildai mazā māsa Austra. Aiz E. Alksnes – meita Valda. (Avots: Atpūta, Nr. 142., 1927. g.)
Informāciju sagatavoja
Inna Gīle
Liepājas muzeja vadošā vēsturniece
E-pasts: inna.gile@liepaja.lv