Liepājā un tās apkārtnē aktualizējies jautājums par Spānijas kailgliemezi, jo arī mūsu pilsēta ir starp tām teritorijām, kurā šis dzīvnieks ir iemitinājies un izplatās.
Jau otro gadu Latvijā norisinās invazīvo sugu monitorings. Tādēļ svarīgi ir saņemt no iedzīvotājiem informāciju par konstatētajām Spānijas kailgliemeža atradnes vietām. Informācija par jaunām sugu atradnēm palīdz pētniekiem apzināt jaunās sugas atradnes un novērtēt sugas izplatību un invāzijas pakāpi valstī.
Liepājas pašvaldība kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina iedzīvotājus ziņot par teritorijām, kur iemitinājies kailgliemezis uz e-pastu: invazivs@daba.gov.lv, norādot iespējami precīzu vietu, savu kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto.
Spānijas kailgliemezis ir suga, kas apdraud ne tikai augus, bet arī cilvēku un mājdzīvnieku veselību, tāpat tie samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti un apdraud dabiskos biotopus.
Dabā Spānijas kailgliemezi var atpazīt pēc vairākām pazīmēm: bezmugurkaulnieks ir no 7 līdz 14 cm garš; ķermenis ir plats un nedaudz saplacināts; krāsa variē no brūngani pelēkzaļai līdz oranžai; pēda ir balta vai pelēcīga un to klāj gļotas; uz ķermeņa virsmas ir labi saskatāmi izcilnīši. Tas labprāt uzturas mitrās vietās un ir novērojams no rīta, vakaros, naktīs un lietus laikā.
Latvijā šī suga konstatēta 20. gadsimta beigās, bet jau 21. gadsimta sākumā tā strauji sākusi izplatīties. Ja 2009. gadā bija zināma tikai viena šīs sugas atradne, tad 2018. gadā suga apstiprināta jau 46 vietās. Spānijas kailgliemezim raksturīgas masveida populācijas, savairojoties lielā daudzumā, tas ir spējīgs nodarīt būtisku kaitējumu laukaugiem. Līdz ar to Spānijas kailgliemeža dzīves ilgums ir tikai viens gads, un tā galvenais mērķis dzīvē ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju.
Ja Spānijas kailgliemežu atradne ir apstiprināta, Dabas aizsardzības pārvalde aicina rast iespējas veikt Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanas pasākumus.
Apskatīt Spānijas kailgliemeža (Arion Vulgaris) sugas izplatības ierobežošanas plānu.
Padomi, kā iznīcināt Spānijas kailgliemežus savā īpašumā
- Visefektīvākā metode ir tos nolasīt, krēslai iestājoties vai agri no rīta, kad kailgliemeži ir aktīvi, un iznīcināt, pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10% vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi ir jāsadedzina vai jāievieto sālsūdenī;
- Gliemežu pārņemtajā teritorijā var ierīkot īpaši izveidotas lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstoši augi, suņu un kaķu mākslīgā barību, kombinētā lopbarība;
- Labi darbojas arī slīcināšanas slazdi – augsnē līdz tās virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam ir jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu – 1 % vara (vara sulfāts) vai 10 % vārāmā sāls šķīdums.
Kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu. Tāpēc ir daudzi preventīvi pasākumi, kuru regulāra veikšana palīdzētu Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanai – regulāra ceļmalu, grāvju malu, aizaugušu vietu pļaušana gliemeža invadēto vietu tuvumā. Nopļauto zāli ieteicams novākt, lai gliemjiem nebūtu vietu kur paslēpties. Ņemot vērā, ka gliemjus piesaista arī komposta kaudzes, rekomendējama slēgta tipa komposta tvertņu lietošana, kas nepieļauj gliemju iekļūšanu vai izkļūšanu no tvertnes.
Informācija apkopota
- no Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapas,
- no Spānijas kailgliemeža sugas izplatības ierobežošanas plāna,
- konsultējoties ar augkopības speciālisti, malakoloģi Ivetu Jakubāni (Daugavpils universitāte, Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts).