Ceļu satiksmei drošākās valstspilsētas kategorijā Liepājai trešā vieta28. augusts, 2024Paziņojumi

Balstoties uz pašvaldības iedzīvotāju viedokli, ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku un mikromobilitātes novērtējumu, par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu Latvijā 2023. gadā tika atzīta Ventspils; no 36 novadiem pirmajā vietā ierindojies Valkas novads. Šogad pirmo reizi tika piešķirta atzinība iedzīvotājiem draudzīgākajai valstspilsētai un novadam no piekļūstamības viedokļa, kuru saņēma Rīga un Ludzas novads.

Salīdzinot ar 2022. gada rezultātiem, valstspilsētu kategorijā izmaiņas nav novērotas. Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu atkārtoti atzīta Ventspils, kas izceļas ar vislabāko CSNg statistiku, visaugstāko iedzīvotāju vērtējumu attiecībā uz ceļu satiksmes drošību un infrastruktūru, kā arī ir saņēmusi otro augstāko mikromobilitātes novērtējumu. Otrajā vietā ierindojusies Rēzekne, savukārt trešo vietu saglabājusi Liepāja.

Konkursā “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2023” tika veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, apvienojot tos ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Desmit augstāk novērtētajās valstspilsētās un novados žūrija, kuru veido eksperti no Satiksmes ministrijas, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) un apvienības “Pilsēta cilvēkiem”, veica mikromobilitātes izvērtējumu, koncentrējoties uz pašvaldību veiktajiem darbiem un risinājumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai publiskajā ielu tīklā. Pētījumā, kuru 2024. gada jūlijā veica aģentūra “Norstat”, viedokli pauda 2006 respondenti visā Latvijā. Konkursa metodoloģija un rezultāti ir pieejami Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē.

Satiksmes ministrija konkursu rīkoja trešo reizi, un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti un satiksmes drošības novērtējums

Konkursa ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka iedzīvotāju vērtējums par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pašvaldībās 2023. gadā ir palicis gandrīz nemainīgs. Aptauja atklāja, ka 35% Latvijas iedzīvotāju savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt puse jeb 50% respondentu satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu. Visnedrošāk satiksmē joprojām jūtas tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (52%) un velosipēdu (34%), savukārt visdrošāk jūtas vilcienu (96%) un citu sabiedrisko transportlīdzekļu pasažieri (93%). Automašīnu vadītāji ceļu satiksmē lielākoties jūtas droši vai ļoti droši (82%).

Salīdzinot 2021., 2022. un 2023. gada pētījumu rezultātus, iedzīvotāju viedoklis par ceļu infrastruktūras stāvokli valstī, pēc uzlabošanās 2022. gadā, 2023. gadā atgriezies 2021. gada līmenī. Tikai 24% aptaujāto ceļu infrastruktūru vērtē kā ļoti labu vai labu, savukārt 42% to uzskata par apmierinošu. Vienlaikus 58% respondentu atzīst, ka viņu pašvaldībās ir novērojuši uzlabojumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības un satiksmes plūsmas pilnveidošanu.

Iedzīvotāji aicina veikt konkrētus uzlabojumus, lai padarītu satiksmi drošāku, piemēram:

• izbūvēt gājēju ceļus un veloceļus, kas nodrošina gājēju un velosipēdu vadītāju, kā arī citu mikromobilitātes rīku plūsmas atdalīšanu no autosatiksmes plūsmas (34%);
• izbūvēt vairāk ietvju un gājēju celiņu (34%);
• ierīkot pārskatāmus krustojumus (33%).

Pērn nedaudz samazinājies iedzīvotāju atbalsts drošas velo infrastruktūras izveidei – no 33% 2022. gadā līdz 29% 2023. gadā.

Gandrīz ceturtdaļa (24%) iedzīvotāju atzīst, ka vismaz reizi mēnesī pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, vadot automašīnu. Pie visbiežākajiem pārkāpumiem autovadītāji trīs gadus pēc kārtas min braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošanu ārpus pilsētas (49%) un pilsētā (24%), telefona lietošanu, esot pie stūres (17%), un pagrieziena nerādīšanu (12%). Kājāmgājēju biežākie pārkāpumi ir ielas šķērsošana neatļautā vietā (41%) un ielas šķērsošana pie sarkanās gaismas luksoforā (23%). Papildus tam piektdaļa (21%) kājāmgājēju neizmanto atstarojošos elementus tumšā laikā. Tie, kas izmanto mikromobilitātes rīkus vai pārvietojas ar motociklu vai mopēdu, atzīst, ka visbiežākie pārkāpumi ir braukšana pa ietvi (12%), pagrieziena nerādīšana (9%) un braukšana pie sarkanās gaismas luksoforā (5%).

Informāciju sagatavoja