Darba vizītē Liepājā ierodas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska19. jūlijs, 2019Izglītība

Ministre apmeklēja arī Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžu, bet dienas otrajā pusē, pārrunājot nozares aktualitātes un Liepājai svarīgus jautājumus, tikās ar Liepājas skolu direktoriem, novadu izglītības jomas speciālistiem, domes vadību un Liepājas Izglītības pārvaldes un Sporta pārvaldes vadītājiem.

Apmeklējot Kurzemes reģionā lielāko pirmsskolas izglītības iestādi “Saulīte”, ministre atzinīgi vērtēja iestādes paveikto, īstenojot pilotprojektu par kompetenču pieejas ieviešanu mācību procesā, un uzsvēra, ka arī citu pilotprojektā iesaistīto izglītības iestāžu rezultāti apliecina, ka kompetencēs balstīta mācību pieeja ir pareizais virziens, lai sekmētu dažādu izglītojamo prasmju attīstību.

Akcentējot šobrīd nepietiekamo vietu skaitu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis ministrei iezīmēja pašvaldības redzējumu par jaunu bērnudārzu izveidi, kā arī norādīja uz galveno risku, kas šobrīd var kavēt šī pilsētai prioritārā mērķa realizēšanu. Proti, pašvaldībai nav apstiprinājuma, ka izdosies saņemt aizņēmumu nepieciešamajā apmērā no Valsts kases, līdz ar to projekta virzība varētu tikt aizkavēta un rindu jautājums kļūtu kritisks. I. Šuplinska apliecināja, ka bērnu nodrošināšana ar pietiekamu vietu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs ir prioritāte arī valsts līmenī, tāpēc šo jautājumu aktualizēs sarunās ar citu ministriju pārstāvjiem. Tāpat ministre norādīja, ka pārskatīs, kādas varētu būt iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus sākumskolu modernizācijai.

Viens no jautājumiem, kas tika pārrunāts ministres un skolu direktoru un novadu izglītības jomas speciālistu tikšanās laikā bija jaunu izglītības kvalitātes kritēriju noteikšana. Ministre piekrita, ka centralizēto eksāmenu rezultāti nevar būt kā vienīgais kritērijs izglītības kvalitātes noteikšanai, tāpēc šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija jau noteikusi pamata kategorijas un to aprakstus, bet vēl notiek darbs pie rādītāju un to vērtēšanas metodes izstrādes. Ministre paredz, ka jaunie kritēriji plašākai sabiedrībai tiks prezentēti augusta nogalē. Tie paredzēs, ka turpmāk papildus tiks vērtēts mācību saturs, mācību process, izglītības iestādes vide un pārvaldība, kā arī skolotāju un skolēnu sadarbība.

Jānis Vilnītis: “Izglītības kvalitāte ir tas aspekts, ko arī es un pilsētas Izglītības pārvalde esam noteikuši kā prioritāru. Kvalitāte ir jāceļ, bet vienlaicīgi nepieciešami arī objektīvi kritēriji tās novērtēšanai, tādēļ atzinīgi vērtēju, ka arī ministres kundzei ir šāds redzējums, jo izglītības kvalitāte neapšaubāmi nav tikai vienas atsevišķas pilsētas jautājums, kvalitatīva izglītība ir mūsu valsts un visas sabiedrības stūrakmens. Tāpat, runājot par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, man un ministres kundzei sakrīt uzskati par principu “nauda seko skolēnam”; šāds modelis drīzāk veicina kvantitāti – skolēnu skaitu mācību iestādē – nevis paaugstina izglītības satura kvalitāti”.

Sarunā ar ministri J. Vilnītis norādīja uz nepilnībām, kas jāpilnveido valstiskā līmenī, mācību iestādēs īstenojot iekļaujošo izglītību. Proti, lai bērnu ar uzvedības, attīstības traucējumiem vai lēnāku mācību vielas apguvi integrācija mācību procesā noritētu sekmīgāk, klasē nepieciešams pedagoga palīgs, kā arī nepieciešams lielāks atbalsta personāla nodrošinājums. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija finansējumu šo pedagogu atalgojumam paredzējusi tikai daļēji, nododot funkciju izpildi pašvaldībai. Liepājas domes priekšsēdētājs norāda, ka pašvaldība protams meklēs trūkstošo finansējumu, tomēr saredz, ka arī valstij būtu jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Viena no gaidītākajām atbildēm skolu direktoriem bija jautājumā par plānoto atalgojuma paaugstinājumu pedagogiem no nākamā mācību gada sākuma. I. Šuplinska apliecināja, ka vispārējās izglītības, pirmsskolas izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu zemākā mēnešalga sākot ar 2019. gada 1. septembra tiks palielināta no 710 eiro līdz 750 eiro par likmi jeb 30 stundu darba nedēļu, un šāds atalgojums saglabāsies arī pēc 2019. gada 31. decembra. Ministre nespēja atbildēt uz jautājumu, vai paaugstināts tiks arī sporta treneru atalgojums, kā arī, vai nākamajā periodā sporta skolas var rēķināties ar plānoto finansējumu un neatkārtosies situācija, kad, mācību gada vidū palielinoties akreditēto sportu skolu skaitam, šo skolu finansēšanai tiek pārdalīts jau esošo skolu finansējums. Šādu situāciju domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis vērtē kā nepārdomātu, norādot, ka šādos gadījumos ministrijai jauno skolu finansēšanai būtu jāmeklē papildu līdzekļi vai arī finansējums jāpiešķir tikai no nākamā perioda, pretējā gadījumā apdraudēta ir to sporta skolu darbība un treneru atalgojums, kas strādā un plāno savu darbību atbilstoši paredzētajam finansējumam.

Savukārt attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto skolu tīkla sakārtošanas modeli, kas paredz četrus reģionu blokus, izrietot no izglītības iestādes teritoriālās atrašanās vietas un izglītojamo skaita iestādē, I. Šuplinska norādīja, ka mērķis ir panākt kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju efektīvu savienojamību, tādēļ svarīgi aktīvi iesaistīties arī pašvaldību vadītājiem un izglītības jomas speciālistiem, kuri vislabāk pārzina savas pašvaldības izglītības sistēmu. Ministre aicināja kritiski un objektīvi izvērtēt izglītības iestādes, turklāt palūkoties uz to darbības efektivitāti arī ilgtermiņā – ja skolēnu skaits samazinās ar katru gadu un cita līdzvērtīga izglītības iestāde ir sasniedzamā attālumā, visdrīzāk lietderīga ir apvienošana, stiprinot ilgtspējīgāko mācību iestādi, savukārt, ja skolēnu skaits ir stabils, ar tendenci pieaugt, skolai ir augsta pievienotā vērtība, turklāt izaugsme saskatāma arī pašas pašvaldības attīstībā, pilnīgi iespējams mācību iestāde var turpināt darbību, pat ja netiek izpildīti minimālā skolēnu skaita kritēriji.

Informāciju sagatavoja