Darba vizītē Liepājā ierodas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens21. februāris, 2020Pašvaldība

Vizīti A. Ašeradens iesāka Liepājas Universitātē, tiekoties ar tās rektori Daci Markus un pārrunājot Liepājas Universitātes situāciju attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas virzītajām augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa izmaiņām. Sarunas par augstskolu Saeimas komisijas priekšsēdētājs turpināja arī pilsētas domē, kur tikās ar domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti un vietniekiem Ati Deksni, Uldi Sesku un Gunāru Ansiņu.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka plānojot augstskolu pārvaldības modeļa izmaiņas, būtiski ir neaizmirst par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu reģionos. A. Ašeradens norādīja, ka paralēli četrām valsts līmeņa universitātēm, kuras plānots saglabāt, reģionos būtu iespēja veidot tā saucamās lietišķo zinātņu universitātes (no angļu valodas – university of applied sciences), kuru galvenais uzdevums būtu nodrošināt studiju programmas, pamatojoties uz reģiona specializācijas jomām. “Vienam no reģiona augstākās izglītības iestādes uzdevumiem pilnīgi noteikti jābūt augsta līmeņa profesionāļu sagatavošana vietējam darba tirgum. Lai augstskola to varētu kvalitatīvi īstenot, jāsāk ar ilgtermiņa stratēģijas izstrādi – to arī šodien akcentēju sarunā ar Liepājas Universitātes rektori,” norāda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs A. Ašeradens.

Tika apspriesta iespēja, ka Liepājā saglabātos augstākā izglītības iestāde, kas varētu nest reģionālās universitātes vārdu, un tai būtu iespējas sadarboties arī ar valsts nozīmes universitātēm. J. Vilnītis norādīja, ka arī nākotnē saredz tieši Liepāju kā Kurzemes reģiona galveno augstākās izglītības ieguves vietu: “Mums kā pilsētai un visam reģionam kopā ir svarīgi, lai jaunieši tieši šeit iegūst augstāko izglītību un šeit arī saņem universitātes līmeņa diplomu. Tomēr saredzu arī, ka līdzšinējā sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas un augstākās izglītības iestādes Liepājā ir jākonsolidē – es pat teiktu, ka tām jābūt zem vienas ēkas jumta, tādējādi paaugstinot mācību kvalitāti un efektivizējot arī citus procesus.”

Attiecībā uz augstskolu pārvaldību Liepājas domes vadības viedoklis sakrīt ar A. Ašeradena uzskatu, ka reģionālajām universitātēm nav nepieciešami 11 Padomes locekļi – to skaitam jābūt mazākam. Liepājas piedāvājums būtu deviņi pārstāvji, no kuriem trīs ir pašvaldības, trīs universitātes vēlēti un trīs ārējie pārstāvji, kuri ir izvēlēti konkursa kārtībā. Tas paaugstinātu izglītības iestādes procesu un mācību kvalitāti, tostarp pašvaldībai, pretēji šobrīd esošajai padomdevēja lomai, būtu iespēja tieši ietekmēt jautājumus, kas, saistībā ar universitātes nodrošinātajām programmām, svarīgi ir pilsētas un tās iedzīvotāju attīstībai.

Domes vadības pārstāvji un Saeimas komisijas priekšsēdētājs pārrunāja arī skolu tīkla attīstību un pāreju uz jauno mācību saturu. Apmeklējot Liepājas Liedaga vidusskolu un Liepājas Raiņa 6. vidusskolu, kur bija iespējams klātienē apskatīt Liepājas skolu modernizācijas projekta ietvaros īstenotos mācību vides un tehnoloģiskos uzlabojumus, kā arī ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes, abu skolu direktoriem un personālu pārrunāt skolu gatavību kompetenču pieejā balstītam apmācību procesam, A. Ašeradens atzinīgi vērtēja Liepājā līdz šim paveikto. Vienlaicīgi viņš norādīja, ka Latvijas izglītības iestādēs, līdzīgi kā tas ir Somijā, svarīga sadarbība un sinerģija starp dažādiem izglītības līmeņiem – augstākās izglītības mācību iestādei ir jābūt tai, kas nodrošina studiju programmas, lai sagatavotu profesionāļus vietējam darba tirgum, savukārt vidusskolām un pamatskolām jānodrošina mācību saturs un programmas, lai skolēnam būtu atbilstošs un augsts sagatavotības līmenis, uzsākot studijas universitātē.

Kā trešais Liepājai nozīmīgs izglītības jomas jautājums tika pārrunāta bērnudārzu pieejamības nodrošināšana pilsētas iedzīvotājiem. “Šobrīd esam gatavi uzsākt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību, tomēr, ņemot vērā, ka pašvaldībai nav tik lielu finanšu resursu konkrētajam projektam, darbu nevaram uzsākt, jo nav iespējams saņemt aizņēmumu Valsts kasē. Šo problēmu esam jau ministrijās un valdībā vairākkārt aktualizējuši un pārrunājām to arī šodien ar Ašeradena kungu. Pozitīvi, ka arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja teiktajā saklausīju atbalstu tam, ka kreditēšanās jautājums ir jārisina valdības līmenī, lai Liepājai būtu iespēja bērnudārza būvniecību uzsākt jau vistuvākajā laikā”, uzsvēra J. Vilnītis. Tāpat pašvaldība norādīja, ka plānoti vēl vairāki risinājumi rindu mazināšanai pirmsskolas iestādēs, piemēram, vecāko grupu (5–6 gadi) izveidošana skolu telpās, bet arī šajā jautājumā ir nepieciešams valstisks atbalsts par samērīgu normu piemērošanu, piemēram, attiecībā uz higiēnas un dienas kārtības prasībām, kas 5 – 6 gadus veciem bērniem ir atšķirīgas no prasībām, kādas jāievēro mazāko bērnudārza audzēkņu aprūpē. Sarunas noslēgumā domes priekšsēdētājs iezīmēja, ka šobrīd ir būtiski saņemt valsts atbalstu dažādu pašvaldības ieceru realizēšanai, kas vērsti uz rindu mazināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, kamēr tiek meklēts konceptuāls risinājums valstī kopumā.

Vizītes noslēgumā A. Ašeradens devās uz koncertzāli “Lielais dzintars”, kur vadītāja Timura Tomsona pavadībā apskatīja reģionālo kultūras un pasākumu norišu centru, kurā mājvietu ikdienā ir raduši gan Liepājas Simfoniskas orķestris, gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola.

Informāciju sagatavoja