ES, nacionālā un reģionālā līmeņa plānošana

Liepājas pilsētas attīstības plānošanas dokumenti ir izstrādāti ņemot vērā Eiropas Savienības, Latvijas nacionālos un Kurzemes reģiona attīstības plānošanas dokumentus.

Nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumenti

Vienotu valsts jeb nacionāla līmeņa attīstības plānošanu Latvijā nodrošina Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde.

PKC sadarbībā ar Latvijas iedzīvotājiem, ekspertiem un valdību izstrādā augstākos nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus un nodrošina to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, kā arī rūpējas par to īstenošanu.

Nacionālie plānošanas dokumentus pieejami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā.

Kurzemes reģiona attīstības plānošanas dokumenti

Kurzemes plānošanas reģions nodrošina 18 novadu teritoriju Kurzemē attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu savstarpējo sadarbību.

Kurzemes reģiona attīstības plānošanu regulē sekojoši dokumenti:

Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015.–2030. gadam,
Reģiona attīstības programma.

Tāpat Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa koordinē un pārrauga vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādi, kā arī sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām.

Eiropas Savienības līmeņa attīstības plānošanas dokumenti

2010. gada 17. jūnijā tika apstiprināta „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” („ES 2020” stratēģija).

Tās galvenais mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) izaugsmi un nodarbinātību gan ES kopumā, gan tās dalībvalstīs. “ES 2020” stratēģija ir veidota, ņemot vērā ES ilgtermiņa izaicinājumus – globalizāciju, ierobežotu resursu pieejamību un iedzīvotāju novecošanās procesu, lai palīdzētu ES iziet no krīzes un pārveidotu ES par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kas nodrošina augstu nodarbinātības līmeni, ražīgumu un sociālo saliedētību.