Invazīvās sugas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus vai kaitējumu cilvēka veselībai un videi.
Invazīvās sugas par nevēlamām un bīstamām padara fakts, ka tām visbiežāk nav dabisko konkurentu vai ienaidnieku, kas varētu kontrolēt to izplatību, kā rezultātā invazīvās sugas vidē kļūst par dominējošajām, nomācot vietējās sugas un netraucēti izplatoties arvien plašākās teritorijās.
Sugu pārvietošanās no savas dabiskās teritorijas uz jaunu vietu var notikt gan dabiskā veidā, gan cilvēka darbības rezultātā- bieži vien neapzināti. Ar kuģu balasta ūdeņiem var tikt pārvadāti dažādi ūdens organismi. Kukaiņi var pārvietoties ar transportēšanas koka paletēm, augu, augļu un dārzeņu sūtījumiem. Augu sēklas var pielipt pie mūsu apaviem vai auto riepām. Dažreiz par invazīvām sugām var kļūt tīši vai nejauši izlaisti dzīvnieki, piemēram, jenotsuns, Amerikas ūdele. Invazīvo sugu izplatību sevišķi veicina arī klimata pārmaiņas, kā rezultātā arvien tālāk uz ziemeļiem izplatās tipiskas dienvidu sugas.
Tipisks invazīvās sugas piemērs Latvijā ir Sosnovska latvānis Heracluem sosnowsky, kuru 1948. gadā ieveda lopbarības vajadzībām, tomēr vēlāk tas sāka nekontrolēti izplatīties un šobrīd ir sastopams visā Latvijas teritorijā. Invazīvā suga ir arī, piemēram, Spānijas kailgliemezis Arion lusitanicus, kas ieviesies vairākās pašvaldībās mazdārziņu teritorijā, dēļ importēto augsnes vai komposta maisījumu un stādu izmantošanas.
Lai nodrošinātu latvāņa izplatības ierobežošanu dabas lieguma “Liepājas ezers” Zirgu salā, liegumam piegulošajās teritorijās un citās pašvaldības teritorijās, Liepājas pilsētas pašvaldībā ir izstrādāts latvāņu izplatības ierobežošanas plāns.
Skatīt: Latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu plāns 2020.–2025. gadam