Šos svētkus aicinām pavadīt tikai savas ģimenes lokā un nedoties ciemos, kā arī neapmeklēt publiskas vietas, kur pulcējas cilvēki!
Pavasara saulgriežu simbols ir ola, apzīmējot saules gaismu, jaunu dzīvību un pilnību. Neatņemama šo svētku tradīcija ir olu krāsošana, kad, tās ietītas dažādos zaļumos, garšaugos un vārītas sīpolu mizās, mellenēs vai upeņu sulā, pārtop par krāšņiem mākslas darbiem. Senlatvieši ticēja, ka šis process veicina labu satikšanu ģimenē.
Jau izsenis Lieldienās ne tikai krāso olas un augstu šūpojas, bet arī dzied un spēlē dažādas spēles. Lai šī diena paiet nedaudz jautrāk, esam apkopojuši dažas interesantas Lieldienu spēles!
Olu ripināšana
Nepieciešams plats dēlis vai silīte, ko var nolikt slīpi. Brīvdabā tas var būt gluds, nolaidens uzkalniņš. Pirmais spēlētājs ripina savu olu pēc iespējas tālāk. Otrs savu cenšas uzripināt tai virsū. Ja ola pieskaras jau lejā esošajai, tad otrs ripinātājs paņem sev abas olas, ja nē - atstāj arī savējo, ko mēģina iegūt citi spēlētāji. Uzvar tas, kurš ieguvis visvairāk olu.
Olu meklēšana
Lielā daļā ģimeņu Lieldienu rīts sākas tieši ar olu meklēšanu. Vecāki pagalmā zem krūmiem, uz velēnām un citur saslēpj olas. Bērni pēc pamošanās dodas tās meklēt. Īpaši motivēta ir meklēšana, ja starp vārītajām olām ieslēpusies arī kāda šokolādes ola. Pēc laimīgas olu atrašanas var sākties našķošanās ar tām. Ja pagalms ir liels, atdali meklējamo vietu ar krāsainiem karodziņiem vai lentu, lai bērni neaizklīstu pārāk tālu olu meklējumos tur, kur to nemaz nav vai kur nav droši.
Lunkošanās
Uz grīdas izber linsēklas (jo tās ir visslīdīgākās), apliek apkārt jostu, lai veidojas aplis. Aplī katrs liek pa vienai olai. Tad ar otru olu sit pa olu, kas ir aplī tā, lai tā ripotu un pieskartos kādai citai olai, kuru drīkst paņemt sev. Ja viena ola otrai nepieskaras, tad ola jāatstāj aplī iekšā.
Cūciņas dzīšana
Sētas vidū izrok nelielu bedrīti, kurā jāieripina koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas pie bedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas sargātājs, bet pārējie ģimenes locekļi sastājas apkārt aplī ar nūjām pie savām bedrītēm un mēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē. Ja kādam spēlētājam tas izdodas, viņš stājas sargātāja vietā.
Vistiņas ķeršana
Vienam no ģimenes aizsien acis, un viņš prasa: "Kur tu mani vedīsi?"- "Uz cūkkūtiņu putru ēst"- "Vai karote ir?"- "Meklē pats!" Tad visi sāk bēgt, bet ķērājs lūko kādu sagūstīt. Kuru noķer, tas stājas ķērāja vietā.
Sietiņa dzīšana
Rotaļas iesācējs paņem lakatu, sasien to mezglā un citus dzenādams, cenšas kādam ar lakatu trāpīt. Kāds no ģimenes jautā: "Ko tu dzen?"- "Sietiņus dzenu"- "Cik augstu sietiņš?"- "Deviņas jūdzes". Tiklīdz to izsaka, visiem jābēg. Kam dzinējs trāpa ar lakatu, tam jāiet viņa vietā.
Ripas sišana
Ripa Lieldienās simbolizē sauli. Šai rotaļai jāsagatavojas laikus, sameklējot vai izzāģējot koka ripu (mūsdienīga alternatīva varētu būt hokeja ripa). Spēlētāji pēc starta visi reizē ar koka kūju pa lauku uz priekšu sit ripu. Uzvar tas, kurš pirmais ripu pārdzinis pāri noteiktai finiša līnijai pretējās puses galā.
Atpazīsti kokus!
Šī spēle der ne tikai Lieldienām. Rotaļas sākumā katrs spēlētājs nostājas pie sava koka. Bērniem jāpaskaidro, kāds ir koks (bērzs, kļava, priede u.t.t.), pie kura viņš nostājies. Pēc signāla visi dalībnieki izklīst dažādos virzienos. Pēc nākamā signāla katram veikli jānokļūst pie koka, kur viņš bija spēles sākumā. Kurš pēdējais nonāk pie sava koka, tas vada nākamo rotaļu.
Kur deguns?
Viens spēlētājs satver otra degunu un jautā:
-Kur deguns? -Ezerā.
-Ko dara? -Olas dēj.
-Cik piedēja? -Daudz.
-Kādas? -Visādas: sarkanas, dzeltenas, netīras, sapuvušas
-Kuru man dos? -Sapuvušo, netīro, smirdīgo utt.
Nu jautātājs otra degunu spiež arvien stiprāk un tik ilgi, kamēr tiek apsolīta vislabākā ola.
Augstu šūpoties
Tas vairāk ir kā rituāls, bet bērni par to ir sajūsmā. Šūpošanās simboliski atgādina saules šūpošanos, ar to saistās arī dažādi ticējumi. Rotaļas pieskaņu šim pasākumam var piešķirt, atceroties ticējumus: katrs, kurš nonācis šūpolēs, skaļi pārējiem pasaka kādu ar šūpošanos vai Lieldienām vispār saistītu ticējumu. Labi, ja iespējams neatkārtoties.
Avots: epadomi.lv, svetkulaiks.lv