Liepājā aicina pieminēt Ebreju tautas genocīda upurus2. jūlijs, 2025Paziņojumi

4. jūlijs Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Tā atzīmē gadadienu, kad 1941. gadā Rīgā tika nodedzināta Lielā Horālā sinagoga. Šis piemiņas datums nav izvēlēts nejauši — tas simbolizē nacistu okupācijas varas īstenoto holokaustu, kura sākums saistāms tieši ar Lielās Horālās sinagogas un vēl četru Rīgas sinagogu nodedzināšanu 1941. gada 4. jūlijā.

Holokausts ir lielākā masu slepkavība, kas jebkad notikusi Latvijas teritorijā. No aptuveni 92 000 ebrejiem, kas dzīvoja Latvijā pirms okupācijas, tika nogalināti ap 72 000. Papildus tam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 20 000 ebreju, kurus nacisti deportēja no citām Eiropas valstīm. Holokausts skāra arī citas Latvijas pilsētas — Liepāju, Daugavpili, Ventspili, Rēzekni un citas.

Liepājā slepkavošana sākās tūlīt pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma 1941. gada jūnijā. Pēc piecu dienu aplenkuma 1941. gada 29. jūnijā vācu spēki ieņēma Liepāju, kur dzīvoja ap 6 500 ebreju. Okupācijas sākumā vietējās “Pašaizsardzības” vienības, sadarbojoties ar vācu karaspēku, veica arestus, izlikšanas un vardarbību pret ebrejiem. Vairāk nekā 6 000 ebreju tika noslepkavoti, lielākā daļa 1941. gada decembrī masu eksekūcijās Šķēdes kāpās.

4. jūlijs Latvijā ir diena, kad mēs pieminam visus nevainīgos cilvēkus, kas gāja bojā Holokausta laikā Latvijā — mūsu valsts pilsoņus, kuri cīnījās par tās neatkarību un devuši lielu ieguldījumu neatkarīgas un plaukstošas valsts veidošanā. Šī diena mums atgādina, cik būtiski ir sargāt vēsturisko patiesību, iestāties pret naidu un stiprināt savstarpējo cieņu, apzinoties cilvēka dzīvības augstāko vērtību. Tieši pateicoties arī drosmīgajiem cilvēkiem, kuri, riskējot ar savu dzīvību, slēpa un glāba ebrejus, mums šodien ir liecības par šo noziegumu. Bez viņu cilvēcības un drosmes daļa šīs vēstures būtu neatgriezeniski zaudēta.

Informāciju sagatavoja