Liepājas ostas nomnieku asociācija kategoriski iebilst pret Satiksmes ministrijas izstrādāto grozījumu pieņemšanu31. jūlijs, 2020Paziņojumi

    Ceturtdien, 30. jūlijā, notika Liepājas ostas nomnieku asociācijas (LONA) dalībnieku sanāksme. Sanāksmes galvenā tēma bija Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā. LONA kategoriski iebilst pret Satiksmes ministrijas izstrādāto grozījumu pieņemšanu likumos "Likums par ostām" un "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums". Papildus tā lūdz Konkurences padomi savas kompetences ietvaros veikt piedāvāto grozījumu likumā "Likums par ostām" likumības izvērtējumu.

    Liepājas ostas nomnieku asociācijas vēstules teksts konkurences padomei un Satiksmes ministrijai:

    "Biedrība "Liepājas ostas nomnieku asociācija", turpmāk tekstā LONA, ir saņēmusi uzaicinājumu uz LR Satiksmes ministrijas rīkoto diskusiju par ministrijas iecerētajiem grozījumiem  likumos – "Likums par ostām" un "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums".
    Iepazīstoties ar iecerētajiem grozījumiem, vēlamies paust negatīvu novērtējumu grozījumu projektam. Uzskatām minēto likumu grozījumu projektus ne vien par nozari nopietni apdraudošiem, bet arī klaji prettiesiskiem un neatbilstošiem Latvijas normatīvo aktu prasībām, kā arī ES likumdošanai. Šo viedokli vēlamies pamatot ar sekojošiem faktiem:

    1. Iecerētie grozījumi likumā "Likums par ostām" paredz piešķirt tiesības ostu pārvaldēm pēc to pārveidošanas kapitālsabiedrībās pašām sniegt stividoru un citus pakalpojumus un gūt peļņu no savas komercdarbības ostās (Likumprojekta par ostām 7.pants). Mūsuprāt tas ir klajā pretrunā ar konkurences normām, jo rezultātā izveidosies situācija, ka no vienas puses ostu pārvaldes iznomās privātajiem stividoru un citu pakalpojumu sniedzējiem ostu zemi un piestātnes, noteiks attiecīgu nomas maksu un citus būtiskus nomas līguma noteikumus, kontrolēs šo līgumu izpildi, veiks normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas administrācijas pienākumus LSEZ teritorijā (Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.pants), no otras puses labākajā gadījumā pati būvēs jaunas piestātnes, infrastruktūru un piedāvās savus stividora pakalpojumus preču pircējiem/pārdevējiem. Bet sliktākajā – mēģinās "likumīgiem" līdzekļiem pārņemt esošo stividoru izveidoto infrastruktūru, lai uz tās pašas bāzes piedāvātu savus pakalpojumus brīvajā tirgū.
    2. Kad 1990-to gadu sākumā izpostīto Liepājas ostu no PSRS armijas pārņēma Latvijas valsts, tā uzticēja tās attīstību organizēt Liepājas pašvaldībai. Ne jaunajai Latvijas valstij, ne Liepājas pašvaldībai pašām nebija līdzekļu, kurus ieguldīt Liepājas ostas attīstībā. Pašvaldība aicināja mūs – privātos investorus izveidot tirdzniecības ostu bijušās militārās bāzes vietā. Degradētās teritorijas attiecīgi tika iznomātas gan ārvalstu investoriem gan vietējiem uzņēmējiem, kuri par saviem līdzekļiem, uz savu risku sāka tās attīstīt, veicot sabrukušo piestātņu un ēku rekonstrukciju, apbūvējot ostas zemi ar jauniem nekustamajiem īpašumiem, izbūvējot attiecīgu infrastruktūru un izvietojot rekonstruētajās piestātnēs dārgu tehniku, lai būtu iespējams iekraut un izkraut ostā ienākošos tirdzniecības kuģus. Liepājas ostas kravu apgrozījums praktiski no 0 pārkautajām tonnām 90-to gadu sākumā ir pieaudzis līdz 7,3 milj. tonnām 2019.gadā. Uz šodienu, kad privātais kapitāls ir attīstījis ostu un spējis piesaistīt ievērojamus kravu apjomus, Valsts ir nolēmusi to ierobežot un pati sākt nodarboties ar komercdarbību, konkurējot ar privātajiem uzņēmējiem jomās, kurās jau tāpat ir pietiekoši augsta konkurence un kuru sekmīgai funkcionēšanai nav nepieciešama jebkāda valsts iejaukšanās.
    3. Mūsuprāt šobrīd LSEZ pārvaldes forma ir optimāla un sabalansē visu pušu – valsts, pašvaldības un LSEZ uzņēmēju intereses. Tādēļ likumprojektā par grozījumiem likumā "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" nav nepieciešams un arī nav pieļaujams LSEZ paredzētais kapitālsabiedrības statuss. Nesaprotama ir publiskajā telpā izskanējusī Satiksmes ministra retorika, ka beidzot esot nepieciešams pāriet no politizētas Liepājas ostas pārvaldes formas uz profesionālu menedžmentu, pārveidojot LSEZ par valsts kapitālsabiedrību un uzticot ostas pārvaldi profesionāliem menedžeriem sabiedrības padomē un valdē. Prakse un vēsture pierāda, ka ne Valsts ne pašvaldība nekad nav spējušas veikt komercdarbību tik efektīvi kā privātie uzņēmēji. Tādēļ tradicionāli Valsts vai pašvaldība iesaistās komercdarbībā tikai tajās biznesa jomās, kurās kādu specifisku iemeslu dēļ nav izveidojusies pietiekama konkurence, vai arī kuras kādu kopēju sabiedrības interešu nodrošināšanas vārdā nav iespējams veikt rentabli. To, cik profesionāli un veiksmīgi valsts kapitālsabiedrība, kuru vada profesionāls menedžments, spēj darboties biznesa vidē, pierāda tās pašas Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Dzelzceļš" piemērs, kura nesen kā bija spiesta atlaist tūkstošiem darbinieku un kuras finansiālie rādītāji pēc publiski izskanējušās informācijas ir vienkārši katastrofāli. Šajā sakarā pilnīgi nepārliecinoši izklausās Satiksmes ministrijas apgalvojumi, ka viens no LSEZ pārvaldes pārveidošanas iemesliem ir pārkrauto kravu kritums Liepājas ostā 2020.gadā. Jebkuram politiķim vai uzņēmējam ir skaidrs, ka šāds kritums bijis objektīvi neizbēgams esošās ekonomiskās krīzes apstākļos, turklāt, salīdzinoši ar tiešā Valsts pārvaldē esošajām Ventspils un Rīgas ostām, kravu kritums bijis daudz mazāks.
    4. Ja valsts kādu iemeslu dēļ uzskata, ka tās intereses LSEZ valdē nav pietiekami ievērotas, turpmāk ir iespējami citi mehānismi (kā valsts pārstāvju LSEZ valdē veto tiesības balsojumos, LSEZ valdes locekļu kandidatūru pārapstiprināšana Ministru Kabinetā u.c.), kurus piemērojot iespējams palielināt valsts ietekmi Liepājas ostā. 

    Ņemot vērā augstāk minēto, mēs kategoriski iebilstam pret Satiksmes ministrijas izstrādāto grozījumu pieņemšanu likumos - "Likums par ostām" un "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums".

    Papildus lūdzam Konkurences padomi savas kompetences ietvaros veikt piedāvāto grozījumu likumā "Likums par ostām" likumības izvērtējumu.

    Šīs vēstules kopija tiek nosūtīta arī Ārvalstu investoru padomei, jo, mūsuprāt, plānotie grozījumi Ostu likumā, kas paredz iespēju ostu pārvaldēm veikt komercdarbību ostās, konkurējot ar ostās strādājošajām kapitālsabiedrībām, tieši skar ostās strādājošos uzņēmumus ar ārvalstu kapitāla līdzdalību. 

    Vēstules teksts saskaņots Liepājas ostas nomnieku asociācijas biedru sapulcē 2020. gada 30. jūlijā."

    Papildu informācija

    Līga Ratniece-Kadeģe
    Sabiedrisko attiecību speciāliste
    Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde
    Tālrunis: 63 407 708
    E-pasts: liga@lsez.lv