Pēdējā laikā saistībā ar Putina karu Ukrainā, arvien biežāk dzirdam jautājumu - vai Latvijas iedzīvotāji, tai skaitā liepājnieki, var justies droši?
Jā, Latvijas un arī Liepājas iedzīvotāji ir drošībā!
- Latviju sargā NATO dalībvalsts statuss un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas 5. panta drošības garantijas. Tās paredz, ka uzbrukums Latvijai pielīdzināms uzbrukumam visām 30 sabiedroto valstīm, kas ietver 1 miljardu cilvēku un 3 lielvalstis ar kodolieročiem. Tāpat Latvijā ir izvietoti NATO paplašinātās kaujas grupas spēki, kuros pārstāvēta trešā daļa sabiedroto dalībvalstu. Atbildot uz Putina izvērsto karu Ukrainā, NATO ir iedarbinājis Austrumeiropas aizsardzības plānus, un sabiedrotie sūta papildu karavīrus un bruņu tehniku uz Austrumu flanga valstīm, tostarp Latviju. Tostarp ir pastiprināta Kanādas vadītā daudznacionālā NATO kaujas grupa Latvijā, kurā pārstāvētas desmit sabiedroto valstis.
- Latvijai nav tiešu militāru draudu, jo Krievijas militārie spēki ir koncentrēti Ukrainā.
- Latvija pastāvīgi iegulda savas drošības stiprināšanā, tostarp ir apņēmusies palielināt izdevumus līdz 2,5% no IKP tuvāko trīs gadu laikā, vienlaikus ieguldot arī iekšējās drošības spēcināšanā.
Vienlaikus iedzīvotājiem Latvijā un Liepājā jāsaglabā modrība, jāizvairās no provokācijām un sabiedrības šķelšanās, jāpretojas dezinformācijai, jābūt gataviem kiberuzbrukumiem, kā arī citiem hibrīdās karadarbības izaicinājumiem.
Katrs Latvijas iedzīvotājs un arī liepājnieks var palīdzēt apturēt Putina īstenoto karu Ukrainā, neļaujot Kremļa dezinformācijai izplatīties, nedaloties ar nepārbaudītu saturu sociālajos tīklos un aicinot atbildīgi izturēties arī ģimeni, tuvākos un draugus.
- Dezinformācijas kampaņas ir Kremļa ierocis, kas pavērsts ne tikai pret Ukrainu, bet arī Latviju. Aicinām iedzīvotājus ar piesardzību izturēties pret informāciju par notikumiem Ukrainā, kas lasāmi apšaubāmos avotos. Kritiski izvērtēt pirms dalīšanās ar ziņām sociālajos tīklos, pievēršot uzmanību ziņas izcelsmes avotam, virsraksta un fotoattēla sakritībai ar pārējo rakstu, kā arī iepazīstoties pilnībā ar raksta vai ziņas saturu.
- Uzticama informācija regulāri ir pieejama un tiek atjaunota valsts un pašvaldību institūciju mājaslapās, sociālo tīklu kontos, kā arī visos sabiedriskajos medijos (Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio, LSM.lv, t.sk. krievu un angļu valodās). Šie kanāli arī informēs sabiedrību krīzes situācijās, ja citu komunikācijas kanālu darbība tiktu īslaicīgi traucēta. Arī starptautiski zināmie lielie mediji ir vērtīgs informācijas avots (BBC, CNN u.c.). Liepājnieki aicināti droši izmantot vietējos medijus "Kurzemes Vārds", liepajniekiem.lv, IrLiepāja.lv
- Kopš 24. februāra Latvijas mediju regulators NEPLP ir apturējis vairāku Kremļa dezinformācijas vēstījumus izplatošu Krievijas valsts finansēto mediju darbību Latvijā. Pamatojoties uz satura un aicinājumu izplatīšanu, kas apdraud valsts drošību, NEPLP pārtraukusi retranslāciju Latvijā kanāliem Rossija RTR, Rossija 24, TV Centr International, RBK, Belarus 24, PBK Igaunija, PBK Lietuva. RT (iepriekš Russia Today) apturēts jau kopš 2020. gada jūnija. Pēdējo 3 gadu laikā NEPLP dažādu pārkāpumu dēļ no Latvijā retranslējamo programmu reģistra izslēgusi vairāk nekā 60 programmas.
- NEPLP būs tiesības slēgt interneta vietnes, kas izplata dezinformāciju un Kremļa propagandu. 10. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma šādus grozījumus Elektronisko sakaru likumā.
- Baltijas valstu un Polijas premjerministri aicinājuši lielākās sociālo tīklu platformas stingri vērsties pret Kremļa dezinformācijas mašinēriju, apturot dezinformācijas izplatīšanā pierādītu konkrētu mediju un kontu darbību, kā arī īstenojot citus pasākumus.
Kādi ir biežāk lietotie Kremļa dezinformācijas vēstījumi?
- Kremļa režīms, oficiālās amatpersonas, valsts finansētie un atbalstītie mediji, kā arī to surogāti ārvalstīs turpina izplatīt centrālo dezinformācijas vēstījumu, ka Krievijas karaspēks ar īpašu operāciju vēršas pret Ukrainas “nacistisko režīmu”, kas astoņus gadus nodarbojies ar Luhanskas un Donbasa reģionu genocīdu.
- Tāpat izplatīts dezinformācijas vēstījums iebrukuma pamatošanai ir Ukrainas demilitarizācija, jo Rietumvalstis esot apgādājušas Ukrainu ar ieročiem, kas apdraud Maskavu un Krievijas drošību. Populārs ir vēstījums, ka Ukrainu kontrolē Rietumu valsts.
- Aktualizējoties civiliedzīvotāju upuru skaita pieaugumam, Kremļa dezinformatori apgalvo, ka ukraiņi karo savā starpā, tādējādi noraidot savas atbildības uzņemšanos.
- Jauns Krievijas dezinformācijas vēstījums ir par to, ka Ukrainā esot ierīkotas slepenas bioloģisko un ķīmisko ieroču laboratorijas, kurās varot izgatavot ieročus, kurus pielietot pret Krieviju.