Liepājas pludmalē svētdien, 15. septembra vakarpusē, tiks nolaists Zilais karogs un darbu pārtrauks pludmales glābšanas dienests. Nākamajā nedēļā sāksies inventāra pakāpeniska novākšana, līdz ar to šīs vasaras pludmales sezona būs noslēgusies.
Šī bija otrā vasara, kad Pludmales glābšanas dienests savas funkcijas veica Komunālās pārvaldes nevis Pašvaldības policijas vadībā. Četrus vasaras mēnešus glābšanas dienestā strādāja astoņi glābēji, maiņā pa četri. Abās Zilā karoga pludmalēs (Centra un Dienvidrietumu pludmalē) dežūras notika ik dienu no pulksten 10 līdz 22, no 15. maija līdz 15. septembrim.
Šajā vasarā Liepājā pārsvarā valdīja silts un saulains laiks, ūdens turējās komfortablā temperatūrā, un atpūtnieku, peldētāju vai kafejnīcu, pludmales festivālu un sporta aktivitāšu cienītāju skaits bija pietiekami liels. Tāpēc pludmales glābējiem darba netrūka, un dežūras prasīja prasmes darboties stresa apstākļos.
Peldvietu novērošana notika, izmantojot videokameras un veicot patrulēšanu no krasta un jūrā, t. i., ejot kājām, braucot ar kvadraciklu vai automašīnu vai no laivas/ūdens motocikla.
Pirms sezonas sākuma, aprīlī, no Vaiņodes ielas gala uz Liedaga ielas izeju pludmalē tika pārvietots mazais pludmales novērošanas tornis. Tas tika darīts, lai uzlabotu dienvidrietumu peldvietas novērošanu.
Liepājas pludmalē šovasar varēja sastapt daudz viesu no ārvalstīm, sevišķi no Lietuvas, Baltkrievijas un tuvākajām Eiropas savienības valstīm.
Kā novērojuši glābšanas dienesta darbinieki, reti kurš iebraucējs uzdrošinājās peldēt aiz bojām. Tas ļauj secināt, ka atpūtnieki labāk izprot brīdinājuma līdzekļu nozīmi un domā par savu drošību.
Šogad abu peldvietu robežas ūdenī bija apzīmētas ar lielāka izmēra un koši sarkanām, kopskaitā, 36 bojām. Bojas atradās tādā attālumā no krasta, kas nerada papildu riskus peldētāju drošībai. Par peldēšanu aiz bojām tomēr ir sodīti seši nepilngadīgie, kuri bīstamos laika apstākļos sevi pakļāvuši nevajadzīgam riskam. Visas personas nodotas Liepājas pašvaldības policijai.
Lai atpūtnieki labāk spētu saprast, kur atrodas drošas peldēšanas zonas un kādu sektoru pieskata glābšanas dienests, liedagā pirmo vasaru tika izvietoti piloni, kas apzīmē abu Zilā karoga peldvietu robežas. Uz piloniem bija norāde: “Peldēt starp karogiem!”, kas nozīmē, ka šajā zonā strādā glābēji. Pie katras konstrukcijas bija piestiprināts glābšanas riņķis, kuru nepieciešamības gadījumā ikviens var izmantot palīdzības sniegšanai. Piloni netika izvietoti, ja peldēties laika apstākļu dēļ bija aizliegts.
Ja peldēšanai jūrā apstākļi kļuva bīstami, tad pie abu peldvietu novērošanas torņiem un liedagā tika pacelti atbilstošas krāsas brīdinājuma karogi.
Glābēji šovasar pamanījuši bīstamu tendenci atpūtnieku uzvedībā - tuvinieku bezatbildību attiecībā uz saviem bērniem vai mazbērniem. Sauļojoties liedagā un pievēršot visu uzmanību tikai telefona ekrānam, viņi nereti zaudēja modrību. Tikmēr nepieskatītie mazuļi vieni paši devās plunčāties pa ūdeni.
Jūlija beigās dienvidrietumu peldvietā, iepretim mazajam novērošanas tornim, apmēram 30 metrus no krasta ūdenī no piepūšamās rotaļlietas iekrita divus gadus vecs bērns. Par laimi glābējs laikus pamanīja bīstamo situāciju un novērsa lielu nelaimi, jo paspēja nokļūt pie puisēna un izvilkt no apmēram metru dziļuma.
Kā vēlāk noskaidrojās, mazdēlu, kas atradās uz peldlīdzekļa, no krasta pieskatījusi vecmāmiņa, taču uz brīdi kādu iemeslu dēļ bija novērsusies.
“No šā notikuma mums ir viens padoms - bērnus ir jāpieskata nepārtraukti, sevišķi, ja jūs atrodaties pie ūdens. Neļaujiet maziem bērniem pat nelielā dziļumā doties vieniem!” saka glābēju instruktors Ritvars Šenvalds. “Vecākiem jāsaprot, ka visa atbildība gulstas uz viņu pleciem”.
Šovasar no peldlīdzekļiem jūrā izglābti vēl trīs bērni.
Tāpat kā 2018. gada vasarā, daudz bija peldētāju, kas ūdenī devās tad, kad plosījās stiprs vējš, cēlās augsti viļņi, bet jūrā iet aizliegts, par ko brīdināja sarkanais karogs.
Atšķirībā no iepriekšējās sezonas, mazāk bija tādu atpūtnieku, kas veldzi ūdenī sadomāja meklēt alkohola reibumā. Toties bieži glābšanas dienests no pludmales izraidīja suņu īpašniekus, kas, pretēji pilsētas noteikumiem, ar saviem četrkājainiem draugiem bija ienākuši zonā, kur dzīvniekus ievest nav atļauts. 2018. gadā šādu gadījumu skaits bija 61, bet šajā vasarā jau 113.
Glābēji daudz darīja, lai skolēnus un jauniešus informētu un izglītotu par drošību uz ūdens. Ekskursijā uz glābšanas staciju no vasaras nometnēm ieradās aptuveni 300 skolēnu un jauniešu, tajā skaitā viesi no ārzemēm. Jaunā paaudze iepazīstināta ar pirmās palīdzības sniegšanu, glābēju inventāru un aprīkojumu, glābēju karogu un informācijas zīmju nozīmi un citiem tematiem.
Notika arī nodarbības un mācības pašiem glābējiem, kad tika atkārtotas un pilnveidotas prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas, lai sniegtu palīdzību uz ūdens un krastā.
Peldvietās bija izvietoti trīs stendi ar informāciju par drošību uz ūdens, par glābēju karogu signālu nozīmi, par kārtību, kas jāievēro apmeklētājiem, par to, kāds ir pludmales zonējums un cita informācija. Taču informācijas stendi un zīmes ir nolietojušies, tāpē nepieciešams plānot jaunu izgatavošanu.
Par kārtību un tīrību Jūrmalas parkā un abās pilsētas pludmalēs, kā arī par apmeklētājiem piedāvāto pakalpojumu paplašināšanu rūpējās Komunālās pārvaldes Teritoriju uzturēšanas un labiekārtošanas daļa un iepirkumu rezultātā piesaistītie uzņēmēji.
Liepājas pludmales Glābšanas dienesta apkopotā statistika par 2019. gada pludmales sezonu
- Negadījumi uz ūdens – 3, izglābti 4 cilvēki,
- Peldējušies bērni no 6 līdz 12 gadiem bez vecāku uzraudzības – 107,
- Noklīduši/nepieskatīti bērni – 7,
- Peldējušies reibumā – 14,
- Peldējušies pie sarkanā karoga/aiz bojām ~144,
- Izsaukta Neatliekamā medicīniskā palīdzība – 3 reizes,
- Sniegta pirmā medicīniskā palīdzība – 13,
- Izraidīti suņu saimnieki no pludmales zonas – 113,
- Transports pludmalē bez atļaujas – 3 tehnikas vienības,
- Peldēšanas zonā laivas, ūdens motocikli, supdēļi un kaitbordisti – 39 gadījumi.
Informāciju sagatavoja
Aigars Štāls
Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists
Tālrunis: 26 444 290
E-pasts: aigars.stals@liepaja.lv