Uzsāk piekrastes kāpu aizsargājamo biotopu kopšanu25. marts, 2020Pašvaldība

Minētajā posmā, pie veloceļa jūras pusē, tiks izcirsti kāpu zonai neraksturīgo sugu koki un krūmi un ciršanas atliekas aizvāktas. Darbus otrdien, 24. martā, ir uzsākuši pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” strādnieki.

“Šādi kopšanas darbi ir nepieciešami. Atsevišķās kāpu vietās ir izveidojies lapu koku, krūmu un lakstaugu pamežs ar vietai netipisku un invazīvu sugu pārstāvjiem. Papeles, smiltsērkšķi, klintenes, kazenes un citi invazīvie augi vietām veido necaurredzamu biezokni, kas rada liela apjoma organiskās atliekas un nobiras, palielina barības vielu daudzumu augsnē, degradē mūsu jūras piekrastei raksturīgo vidi un biotopus. Faktiski notiek kāpu eitrofikācija - piejūras kāpām neraksturīga zemo augu stāva veidošanās un kāpu zonas aizaugšana,” skaidro pilsētas dārzniece Alda Damberga.

Biotopu atjaunošana notiks, ievērojot aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijas, kas sagatavotas Dabas aizsardzības pārvaldē, kā arī ņemot vērā sugu un biotopu ekspertu atzinumus, kas sagatavoti pilsētas Teritorijas plānojuma un Liepājas pludmales tematiskā plānojuma izstrādes gaitā, šo plānošanas dokumentu ietekmes uz vides novērtēšanas gaitā.

Kāpu zonā tiks veidota tāda mežaudze, kurā starp biezākām un skrajākām koku grupām būs atklāti laukumi vai lauces. Mežaudze būs labāk izgaismota un pārsvars būs vērtīgo dažāda vecuma, augstuma un dimensiju koku sugām: priedei, ozolam, bērzam un citiem.

Baltijas jūras piekrastē Liepājas robežās ir sastopami gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamie biotopi - Mežainās piejūras kāpas un Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas, kā arī šiem biotopiem raksturīgie augi, dzīvnieku un bezmugurkaulnieku dzīvotnes.

“Lai piekrastē pie Liepājas saglabātu un veidotu vizuāli augstvērtīgu ainavu, kas maksimāli pietuvināta dabiskajai, ar raksturīgajiem biotopiem un sugām, reljefa formām (kāpas un starpkāpu ieplakas), nepieciešams likvidēt novecojušus, zemas kvalitātes, degradētus, cilvēku ietekmētus vai mākslīgi izveidotos biotopus, vienlaikus nodrošinot šīs teritorijas augstvērtīgas rekreācijas iespējas,” - šādi apsaimniekošanas ieteikumi ir minēti sugu un biotopu ekspertes Ingas Straupes “Atzinumā par Liepājas pilsētas piekrastes biotopiem”, kas ir pievienots 2015. gadā apstiprinātā Liepājas pludmales tematiskā plānojuma pielikumā.

Piekrastes aizsargājamie biotopi ir iekļauti Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā. Savukārt Aizsargjoslu likums aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams atļauto darbību veikšanai, piemēram biotopa kopšanai vai atjaunošanai. Šis likums aizliedz veikt galveno cirti, bet mežaudžu kopšana un ainaviskā cirte ir atļauta.

Šobrīd uzsāktie darbi turpināsies un tiks pabeigti līdz aprīļa vidum, kad sākas putnu ligzdošanas periods.

Līdzīgi darbi ir veikti 2017./2018. ziemā, kad biotopa sakopšana kāpu zonā notika posmā starp pieminekli un Jūrmalas ielu.

Uzziņai

Baltijas jūras Latvijas piekrastē sastopamie aizsargājamie biotopi*

• Mežainas piejūras kāpas
  Tie ir dabiski vai mākslīgi veidojušies parastās priedes sausieņu mežu biotopi uz augstām piejūras kāpām.
  Raksturīgi nabadzīgi augšanas apstākļi: sausa smilts augsne ar maz barības vielām.
  Biotopa ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami dabiski traucējumi – vētras, ugunsgrēki, mērena nostaigāšana u.c. sausiem skujkoku mežiem raksturīgie traucējumi, lai mazinātu humusa uzkrāšanos un novērstu neraksturīga lakstaugu stāva izveidošanos un aizaugšanu ar lapu kokaugiem.
• Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas
  Dominē daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sūnas un ķērpji, ir vismaz trīs raksturojošās sugas: iesirmā kāpsmildzene (Corynephorus canescens), ķērpji – cerārijas (Cetraria spp) un kladonijas (Cladonia spp).

*Avots:  Brigita Laime (red.) 2017. Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. 1. sēj. Piejūra, smiltāji un virsāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Sigulda.

Informāciju sagatavoja