Pašvaldības dzīvokļa īrēšana

Pirms dzīvojamo telpu izīrēšanas tiek izvērtēta personu atbilstība šiem kritērijiem un personas tiek uzņemtas uzskaitē dzīvojamās telpas īrei vienā no šādām reģistrācijas grupām:

1. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmie,
2. Vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošināmie,
3. Sociālās mājas dzīvokļi maznodrošinātām personām,
4. Palīdzības sniegšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu,
5. Palīdzībai speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

Izīrējamās dzīvojamās telpas tiek piedāvātas reģistrācijas grupu ietvaros personu reģistrācijas secībā. Iesniedzamie dokumenti.

Lēmumus par palīdzības sniegšanu dzīvokļu jautājumu risināšanā pieņem Liepājas pilsētas domes Dzīvokļu komisija.

1. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmo rinda

Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmo rindai reģistrē:

1. Maznodrošinātas personas:
   • kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu. Un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir maznodrošinātas pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar invaliditāti vai politiski represētas personas,
   • kuras vismaz trīs pēdējos gadus ir īrējušas fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš izbeidzas un par šīs telpas turpmāku lietošanu netiek noslēgts jauns līgums. Un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni, tās ir pensionāri vai personas ar invaliditāti.
   • kuras tiek izliktas no tām vai to ģimenes locekļiem piederoša nekustamā īpašuma par hipotekārā kredīta, kas ņemts tā iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru atsavināšanas brīdī. Un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir maznodrošinātas pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti.
   • politiski represētās personas,
   • pēc soda izciešanas, ja likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta (iesniegums jāiesniedz 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanās no apcietinājuma).
2. Pilngadību sasnieguši bērni bāreņi līdz 24 gadu vecumam,
3. Repatrianti, kuru dzīvesvieta (vai vecāku dzīvesvieta) pirms izceļošanas bijusi Liepājā (iesniegums jāiesniedz 6 mēnešu laikā pēc repatrianta statusa saņemšanas).
4. Denacionalizēto namu īrnieki, kas lieto dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

2. Vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošināmo rinda

Vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošināmo rindai reģistrē

1. Personas, kuru pašvaldības izīrēto dzīvojamo telpu Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par dzīvošanai nederīgu (vai ir sertificēta speciālista slēdziens) un turpmākai ekspluatācijai ir nepieciešama tās pārbūve vai atjaunošana, kuru nevar veikt, kamēr īrnieks lieto dzīvojamo telpu.
2. Maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, tām nav īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, parādu. Un, ja turklāt tās ir ģimenes:
   • ar personu kopā dzīvo un tās aizgādībā vai aizbildnībā ir nepilngadīgi bērni, vecāki par septiņiem gadiem,
   • ar personu kopā dzīvo un tās aizgādībā vai aizbildnībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai persona ar invaliditāti, kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, un nav nodrošināta atsevišķa istaba,
   • kur visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi.
3. Ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir deklarējušas savu pamata dzīvesvietu maznodrošinātas personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un tajās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem,
4. Ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Liepājā un saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu paziņojušas par savu un bērnu dzīvesvietu ārvalstīs, un ir atgriezušās Liepājā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo platību un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem,
5. Sociālā mājā dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar invaliditāti vai personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, ja šīs personas regulāri (vismaz 6 mēnešus) pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un tām nav parādu par pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īri.

3. Sociālās mājas dzīvokļu rinda maznodrošinātām personām

Sociālajās mājās dzīvokļa īrei reģistrē maznodrošinātas personas:

1. Atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar invaliditāti.
2. Pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti, kuru dzīvesvieta ir Liepājas pilsētas pašvaldības Nakts patversme un persona ievēro Nakts patversmes iekšējās kārtības noteikumus.
3. Persona īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli.
4. Atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar invaliditāti, kura lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu un to pēc palīdzības saņemšanas piekrīt bez atlīdzības atsavināt pašvaldībai.
5. Bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe.
6. Personas, kura sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti, vai ir personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru aizgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja tās vismaz trīs pēdējos gadus īrē fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ir šajā dzīvojamā telpā deklarējušas savu dzīvesvietu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš izbeidzas un par šīs telpas turpmāku lietošanu netiek noslēgts jauns līgums.
7. Personas, kuras īrē dzīvojamo telpu istabas plānojuma sociālā dzīvojamā mājā un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.
8. Personas, kuras īrēto dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā vēlas apmainīt pret citu dzīvojamo telpu sociālajā mājā, ja persona pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un ir saņemts Liepājas valstspilsētas Domes Sociālā dienesta saskaņojums.

4. Palīdzības saņemšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

Šajā rindā reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā esošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku, lētāku vai ērtāk pieejamu dzīvojamo telpu, kas nepieciešams veselības stāvokļa dēļ.

5. Palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu

Rindā reģistrē speciālistus jomās, kuras pašvaldība noteikusi par prioritātēm, kurās konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, veselības, kultūras, sporta, izglītības, sociālās, aizsardzības un iekšlietu jomā. Uzzināt vairāk.

Normatīvie akti, kas nosaka pašvaldības dzīvokļu izīrēšanas kārtību

• Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā,
• Dzīvojamo telpu īres likums.
• Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.15 “Saistošie noteikumi par Liepājas valstspilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

*** Pakalpojuma apraksts pieejams valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv